28.05.2013 07:30

Tikai gadu pēc izbūvēšanas Garkalnes veloceliņa kvalitāte klibo

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
M. G. Bauze- Krastiņš (otrais no labās) atzina, ka kļūdas veloceliņa būvē ir pieļautas pieredzes trūkuma dēļ, taču tās esot novēršamas. "Savienojot Berģus un Langstiņus, novads ir kļuvis vienots veselums. Turklāt iedzīvotāji, kuri dzīvo pie veloceliņa, uzskata, ka viņu māju vērtība ir augusi." M. G. Bauze- Krastiņš (otrais no labās) atzina, ka kļūdas veloceliņa būvē ir pieļautas pieredzes trūkuma dēļ, taču tās esot novēršamas. "Savienojot Berģus un Langstiņus, novads ir kļuvis vienots veselums. Turklāt iedzīvotāji, kuri dzīvo pie veloceliņa, uzskata, ka viņu māju vērtība ir augusi." Krišjānis Grantiņš

Lai gan ekspertu kritika bija skarba, pērn Garkalnes novada domes pārstāvji stūrgalvīgi apgalvoja, ka veloceliņa "Berģi–Upesciems–Langstiņi" projekts izdevies veiksmīgs un trūkumus komentēja atturīgi. Tagad to novēršana prasīšot "vien pāris tūkstošus".

Sākoties jaunajai sezonai, domnieki tomēr atzīst – kļūdas Eiropas Savienības finansētajā projektā tika pieļautas. Līdz ar brīvdabas svētkiem "Garkalne ripo" 24. maijā atklāta jau otrā Garkalnes veloceliņa vasaras sezona.

"Te var sasist dibenu!" – "Nu nav jau tik traki, ir arī sliktāki veloceliņi!" Nedaudz komiski skanēja divu svētku dalībnieku saruna, liekot vēlreiz vērīgāk izvērtēt iepriekš ekspertu norādītās kļūmes bruģa segumā, kā arī vietām neizprotami izvietotās ceļazīmes. Nokūstot sniegam, vairākos veloceliņa posmos atklājušies būtiski defekti – to atzina arī svētkos sastaptais novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ("Latvijas Zemnieku savienība"). "Purvā ir problēmas, bet strādnieki jau sākuši darbu, un šis posms tiks pieremontēts," bedraināko celiņa posmu komentēja mērs.

Viņš gan uzsvēra, ka "tie ir tikai sīkumi, kas tiks novērsti aptuveni mēneša laikā. Bruģis ir, smiltis ir, tāpēc remonta izmaksas nebūs lielas – pāris tūkstoši – algās strādniekiem." Vienlaikus M. G. Bauze-Krastiņš sarunā atzina, ka ir pārliecinājies, ka celiņu būtu vajadzējis būvēt citādi: "Šis ir pirmais veloceliņš novadā, tāpēc sākumā jau neviens to īsti nezināja."

Arī novada finanšu direktore Ilesa Tiona pauda, ka, būvējot nākamo veloceliņu, vairāk pārdomātu celiņam ieprojektētos leņķus, izvērtētu vietu, piemēram, lai tas nevestu cauri purvam, kur veloceliņš iegrimst. Lielākās rūpes gan sagādā Vidzemes šoseja, pie kuras celiņš beidzās nekurienē: "Mums gan zināms, ka VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tapis projekts, kurā tiek plānots veloceliņš "Sigulda–Rīga", tāpēc ceram, ka nākotnē varēsim tam pieslēgties."

I. Tiona norāda, ka LVC projektā iekļauti arī varianti par to, kā veloceliņš šķērsos šoseju. "Tas netiek risināts valstiskā līmenī, bet mēs neesam tiesīgi ieguldīt novada naudu valsts īpašumā," viņa skaidroja un piebilda, ka par ērtāku piekļūšanu veloceliņam no Rīgas puses sarunas tiekot veiktas arī ar Rīgas domi. "Celiņš ir nodots ekspluatācijā, bet viss vēl ir procesā. Tāpat kā būvējot māju – kļūdas saproti tikai tad, kad māja jau uzbūvēta un tajā dzīvo. Tomēr veloceliņš kalpo velobraucējiem, gājējiem un vecākiem ar ratiņiem."