Un, jo ilgāka ir dīkstāve, jo mazākas izredzes iekļauties projekta īstenošanai atvēlētajos termiņos. Šobrīd uz spēles likti 14,26 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un vēl 6,11 miljoni, ko līdzfinansē Latvijas valsts. Pagājušajā nedēļā jautājums skatīts Eiropas Fondu uzraudzības komitejā kopīgi ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un projekts atzīts par problemātisku, vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Prasa vairāk naudas un laika
Pērn novembrī projekta īstenotāji ziņoja par svarīgu darba uzvaru. Proti, cementa ražotāja "Cemex" krāsnī tika sadedzinātas pirmās 1000 tonnas alternatīvā kurināmā, kas pagatavots no gudrona. Tā bija ieceres pamatshēma – sūknēt no dīķa laukā sērskābi saturošo melno vielu, piesūcināt ar to sasmalcinātus atkritumus, sajaukt ar nedzēstiem kaļķiem un gādāt šo granulveida masu sadedzināšanai ļoti augstā temperatūrā Brocēnu cementa rūpnīcā.
Taču plāns nestrādā, un apjomi, ko krāsns var paņemt pretī, ir krietni mazāki, nekā sākotnēji iecerēts. Inčukalna gudrona ķīmiskais sastāvs atšķiroties no tā, ar ko vides sanācijas projektos citviet Eiropā pieradusi strādāt vācu kompānija "MUEG". Tā projektā ir apakšuzņēmējs, kas pieaicināts, jo ģenerāluzņēmējam "Skonto būvei" nebija attiecīgas pieredzes. Taču, kā izrādās, pieredzes pietrūcis arī vāciešiem, vai otra versija – Latvijas gudronam veiktās ķīmiskās analīzes nebija pietiekami precīzas.
Tagad, lai nodrošinātu "Cemex" prasības kurināmajam, uzņēmēji grib mainīt tehnoloģiju, kā arī tērēt vēl vairāk naudas un vēl vairāk laika, kas galu galā var novest pie projekta pārtraukšanas.
Tādā gadījumā piesārņotākā vieta Latvijā savu titulu saglabās, un arī turpmāk te ies bojā gājputni, dzīvnieki, neaugs zāle, bet saindētie pazemes ūdeņi ar ātrumu 30 metri gadā virzīsies uz Gauju. Tā tas noticis jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad uz Inčukalnu sāka vest ražošanas atliekas no Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas. Tagad viens dīķis ir aizbērts ar zemi, bet otrā eļļaini skalojas aptuveni 50 000 kubikmetru melnas dzīvībai bīstamas vielas. Piesārņoto ūdeņu daudzums pārsniedz 100 000 kubikmetru.
Sola strādāt jūnijā
Ziemā sanācijas darbi nebija iespējami aukstuma dēļ. Tagad ir diezgan silts un tik un tā nekas nenotiek – Inčukalna novada mērs Arvīds Blaus aizbraucis līdz turienei pirms pāris nedēļām. Viņam darīts zināms, ka darbi atsāksies tikai jūnijā, taču, kāpēc tāda kavēšanās, mēram "nianses neviens neatklāj".
Shematiski tās ieskicē uzņēmuma "Skonto būve" jaunākais projektu vadītājs Rihards Kalniņš: "Dienvidu dīķī tika konstatētas sērskābajam gudronam netipiskas īpašības, tā rezultātā, vadoties pēc saskaņotā darba grafika, tika pieņemts lēmums objekta tehnoloģiskā pārtraukuma laikā meklēt risinājumus veiksmīgai sērskābā gudrona pārstrādei. Šobrīd risinājums ir atrasts un tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes darbu atsākšanai objektā."
Pat ja tehnoloģiskās problēmas šobrīd varētu atrisināt, nozīmīgākas var izrādīties administratīvās problēmas, kas saistītas ar Eiropas fondu naudas apguves kārtību. To atzīst projekta uzrauga pārstāvis Māris Bremšs no firmas "Geo Consultants". "Kā projekts ies tālāk uz priekšu, tā būs politiska izšķiršanās," secina eksperts. Viņš cer, ka projektu vēl var aizvest līdz sakarīgam iznākumam, lai Latvija nepazaudētu piešķirto finansējumu.
Iespējama projekta iekonservēšana
Iespējams, jūlijā stāsts par Inčukalna gudrona dīķiem tiks skatīts valdībā, bet līdz tam iesaistītās institūcijas ar nepacietību gaida uzraugu atzinumu par darbu izpildītāju sniegtajiem skaidrojumiem. Jāpārliecinās, vai vāciešu konstatētās un "Skonto būves" atstāstītās problēmas projektā patiešām ir objektīvas.
Finanšu ministrija atzīst, ka situācija šobrīd ir ļoti nopietna un iespējams arī pesimistiskākais scenārijs, proti, projekta pārtraukšana. No Fondu uzraudzības departamenta direktores Diānas Rancānes skaidrojuma izriet, ka gadījumā, ja līdz noteiktajam termiņam – 2015. gada beigām – indes dīķu vietā nekuplos zālīte, Eiropas Komisija par šo projektu nemaksās.
Savukārt Latvijas valstij jaunas saistības uzņemties būtu problemātiski budžeta disciplīnas dēļ. Arī projekta īstenošanas gala termiņa atlikšana ir sarežģīta – nepieciešams grozīt regulu, turklāt visām uzņemtajām fondu saistībām 2017. gadā jābūt noslēgtām. D. Rancāne uzsver, ka šobrīd tiek apzināti visi esošie un vēl tikai iespējamie sarežģījumi. Maijā sagaidāms inženiera (uzrauga) viedoklis, un tad varēs lemt, ko darīt tālāk. Jau šodien ārkārtas sanāksme par gudrona dīķiem sasaukta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas projekts tika sākts 2011. gadā. Dienvidu dīķī sanācijas process ir sarežģītāks, jo tur piesārņojums veido četras kārtas – virsējais slānis ir ūdens, tad seko divi sērskābā gudrona slāņi, bet apakšā ir piesārņotas smiltis, kas arī tiks utilizētas, skaidro LETA. Tiek prognozēts, ka no dienvidu dīķa tiks izvestas 60 000 tonnas pārstrādāta gudrona un 40 000 tonnas pārstrādātas smilts. Savukārt ziemeļu dīķī darbi būs vairāk saistīti ar ūdens attīrīšanu. Abu dīķu attīrīšanas darbus, tostarp labiekārtošanu, plānots pabeigt 2015. gadā.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas projektu SIA "Skonto būve" izstrādājusi kopā ar vācu firmu "MUEG". Attīrīšanas darbos strādā gan vācu, gan latviešu speciālisti. Sanācijas projekta kopējas izmaksas ir 20,3 miljonu latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi ir 14,2 miljoni latu, bet valsts budžeta finansējums – 6,1 miljons latu.
Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30–35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20. gadsimta 50.–80. gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons – ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20. gadsimta 70. gadu sākumam to uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk – dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.
Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70–90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumu 25–35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim – 139 hektāri.
Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. Šo gadu laikā dīķos regulāri gājuši bojā dažādu sugu ūdensputni, kuriem gan sērskābes, gan naftas dēļ salīp spalvas, kas liedz putniem lidot.
Iepriekš:
Brocēnos sākta Inčukalna sērskābā gudrona dedzināšana
Mērs: gudrona dīķim pa virsu vajadzētu stādīt priedes
Tīra gudrona dīķi, Inčukalnu pārņem smaka