"Esam saņēmuši būvvaldes lēmumu par atļauju būvēt kaķu mājiņas starp daudzdzīvokļu ēkām Skultes ielā 12, 13, 15 un 16. Taču cilvēki tās draud iznīcināt," skumji stāsta dzīvnieku aizsardzības biedrības "Palīdzēsim dzīvniekiem" vadītāja Arta Krūmiņa un Skultes iedzīvotāja Olga, kura pie mums vērsās jau pērn, kad iedzīvotāju acu priekšā saimnieku nepieskatīti suņi nežēlīgi nokoda kaķus. Lai gūtu atbalstu, abas sievietes vērsās arī pie AS "Mārupes komunālie pakalpojumi" darbiniekiem, taču diemžēl lielas cerības šī saruna neviesa.
"Jurists Andrejs Kirillovs ierādīja teritoriju, kas pieder pašvaldībai, taču tā ir krietnu gabalu no mājām. Kaķi būtu jāpārvilina teju uz mežu, un tas ir ļoti sarežģīti." A. Krūmiņa piebilst, ka lielākoties kaķus baro gados veci cilvēki, un ziemā, kad ir sniegs, sirmgalvjiem uz mežmalu doties būtu ļoti grūti.
Biedrības vadītāja skaidro, ka gadījumos, kā, piemēram, Skultē, ir aiztaisīti ciet ēku pagrabi, un kaķi tajos nevar iekļūt pat tad, kad ir ziemas spelgonis, stipras lietus gāzes, karstums vai slēpjoties no nikniem suņiem. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka namu apsaimniekotāja vai pašvaldības pienākums ir nodrošināt alternatīvu, kur dzīvniekiem patverties. "Tā diemžēl netiek nodrošināta. Un namu apsaimniekotājs mums atzina, ka viņi šajā gadījumā neievēro dzīvnieku aizsardzības likumu."
A. Krūmiņa stāsta, ka kaķi māju pagalmos tiek apkopti, baroti un liela daļa no tiem jau ir sterilizēti. "Izpētījām vietas tuvāk pie mājām, kur varētu novietot kaķu mājiņas un kur tās cilvēkiem netraucētu. Taču namu pārvalde lika saprast, ka nevēlas, lai mēs viņus vēl traucētu, jo vietu ir ierādījuši."
Savukārt sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" A. Kirillovs atzina, ka kaķi, kas dzīvo daudzdzīvokļu māju pagalmos, nav problēma, un namu apsaimniekotājs nav nedz pret, nedz par kaķu dzīvošanu tajos. "Ja daudzdzīvokļu māju īpašnieki grib blakus savai mājai kaķu mājas, tad tās tur arī būs. Taču, ja iedzīvotāji to nevēlas, tad gan ne," norāda A. Kirillovs un atklāj, ka pašlaik nav saņēmis rakstiskas sūdzības no māju iedzīvotājiem, tāpēc šajā jautājumā nav rūpīgi iedziļinājies.
Jurists uzsver, ka kaķi var dzīvot pagalmos un nav aizliegts tos kopt un barot, taču pats galvenais ir, lai kaķu uzturēšana netraucētu ēku teritorijas uzkopšanu, kā arī nepasliktinātu sanitāro situāciju. "Mūsu mērķis ir sakopt un uzturēt kārtībā teritoriju ap māju, tāpēc kā alternatīvu piedāvāju vērsties pašvaldībā un izvietot kaķu mājas uz pašvaldības, nevis dzīvokļu īpašnieku zemes."
A. Kirillovs uzskata, ka kaķi Skultē nav problēma un, ja vien dzīvokļu īpašnieki piekrīt, kaķu mājas var būvēt. "Tā ir privātā zeme. Lai tur kaut ko būvētu, nepieciešama īpašnieku atļauja," skaidro A. Kirillovs un piebilst, ka, izbūvējot mājiņas uz pašvaldības zemes, nerastos iedzīvotāju konflikti.
Taču Olga un A. Krūmiņa negrasās padoties un jau pavisam drīz sāks parakstu vākšanu, lai tomēr panāktu kaķu mājiņu novietošanu tuvāk dzīvokļu ēkām. "Vajadzīgi vismaz 50 procentu dzīvokļu īpašnieku parakstu, un tad varēsim mājiņas uzstādīt tuvāk – līdzīgi kā tas ir citās pilsētās."
Kamēr kaķu māju nav, ielas kaķi ik dienas tiek pabaroti daudzdzīvokļu namu pagalmā, taču ne visi Skultes iedzīvotāji priecājas par kaķu sabiedrību.