Šaubās par poļu katliem
Domes pārstāvis pauž viedokli, ka būvfirma mēģinājusi izmantot situāciju, kad pērn vasarā mainījusies pašvaldības vadība, tā gribēdami ieviest korekcijas sākotnēji apstiprinātajos projekta noteikumos. Šādu situāciju Dome nav pieļāvusi, taču līdz ar to darbi rudenī jūtami palēninājušies.
«Domstarpības radās, kad firma sāka izvirzīt prasības un iebildumus par to, ka sākotnēji būvapjoms it kā esot bijis noteikts mazāks, nekā tas izrādījies dabā. Tāpēc viņi samazināja savu darba apjomu un pieprasīja papildu finanšu līdzekļus,» līguma laušanas iemeslus ar «Meistars JVK» skaidro I. Leišavnieks.
Provizoriskie dati radot šaubas arī par to, vai abās katlu mājās uzstādīto Polijā ražoto apkures katlu tehniskā specifika atbilst projekta mērķiem un vai, izmantojot biokurināmo, tie spēs saražot projektā plānoto siltuma apjomu. Lai izvērtētu katlu jaudu un paveikto darbu apjomu, pašvaldība ir pieaicinājusi neatkarīgu ekspertu.
Būvfirma neizpratnē
Savukārt SIA «Meistars JVK» valdes loceklis Juris Babovičs pauž neizpratni. «Ar argumentētu vēstuli vērsāmies Domē,» saka būvfirmas pārstāvis un pieļauj, ja konfliktu nevarēs risināt mierīgā ceļā, to nāksies risināt ar tiesas palīdzību.
Modernizācijas darbi sākti projekta «Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem» ietvaros. Tā laikā bija paredzēts katla mājas pārbūvēt pēc Eiropas Savienības standartiem – turpmāk izmantojot nevis fosilos, bet atjaunojamos energoresursus – koksni, graudus, šķeldu, granulas. I. Leišavnieks atklāj, ka firmas kvalitāte līdz šim paveiktajam neapmierina. «Nav uzstādīti nedz skursteņi, nedz nojume, kur bērt šķeldu. To nevar glabāt zem klajas debess, līdz ar to nevar darbināt apkures katlus,» skaidro speciālists.
Darbinieki atstāti bešā
Kāds bijušais katla mājas darbinieks pastāstīja, ka četrus mēnešus strādājis, bet nav saņēmis algu. «Strādājām daudz. Uz darbu devos jau piecos no rīta,» viņš stāsta. «Bija darbinieki, kas jau ātri saprata, ka algu nemaksās, un aizgāja,» atceras vīrietis un atklāj, ka darbinieki bieži veikuši nelietderīgu darbu.
«Ko varētu divās dienās izrakt ar traktoru, četras dienas rakām ar rokām. Arī skaidra darba plāna nebija.» Gadījumos, kad pietrūcis materiālu un darbinieki par to informējuši vadību, uzreiz norādīts, ka «var doties uz autobusu, ja kaut kas nepatīk». Neorganizētā darba rezultātā palikusi nepabeigta arī jumta būve.
Cerības vēl ir
Veiksmīgā kārtā katlu mājā nepabeigto darbu apjoms nav nepaveicams – I. Leišavnieks stāsta, ka darbus varētu pabeigt apmēram divu nedēļu laikā. Lai noskaidrotu, kura būvfirma uzņemsies šo pienākumu, uzreiz pēc līguma laušanas ar «Meistars JVK» tiks izsludināts jauns iepirkuma konkurss.
«Darbos tērēts Eiropas Savienības līdzfinansējums, taču, ja projekts būs izpildīts nekvalitatīvi, līdzekļus novadam nāksies atmaksāt. Tā ir prāva summa – desmitā daļa no visa novada budžeta,» stāsta I. Leišavnieks. Projekta kopējās izmaksas ir Ls 451 300, no kurām Ls 333 962 jeb 74% sedz Klimata pārmaiņu finanšu instruments, bet atlikušo – pašvaldība.