Šādu risinājumu paredz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sagatavotais un attīstības komitejas atbalstītais priekšlikums.
«Tas ir [Valsts zemes dienesta] Kadastra [uz reģistru departamenta] uzdevums,» par robežu fiksēšanu teic Rīgas Domes attīstības komitejas dalībnieks Raimonds Timma. Taču šoreiz lēmuma pieņemšana krietni aizkavējusies, pašvaldībām meklējot abpusēji vispieņemamāko risinājumu. Pērn Rīga nepiekrita ierosinājumam Jūrmalā iekļaut arī daļu dabas parka Lielupes labajā krastā. Jūrmalnieki savukārt iebilda pret sākotnējo ieceri robežu noteikt pa upes vidu. Tādā gadījumā, piemēram, nepieciešamība arī ar Rīgu saskaņot upes padziļināšanu sarežģītu ostas apsaimniekošanu.
«Šādus praktiskus, ar apsaimniekošanu saistītus argumentus arī ņēma vērā [Pilsētas attīstības] departaments, sagatavojot priekšlikumu, un komiteja to akceptēja,» stāsta R. Timma, piebilstot: tā ir pašvaldību, nevis valsts robeža, un Latvija ne par pēdu zemes nabagāka nekļūst, arī Rīga ne, jo runa ir par ūdeņiem.
Pašlaik Rīga saskaņo robežas arī ar Mārupi un Babīti. Uz jautājumu, vai arī ar citām pašvaldībām bijuši līdzīgi ilgi risināmi robežjautājumi, R. Timma atbild – «Jūrmalas precedents» ir vienīgais šāds viņam zināmais gadījums.
Attīstības komitejas atbalstītais priekšlikums nu jāvirza iesniegšanai Valsts zemes dienestā. Pirms tam šo jautājumu vēl apspriedīs Pilsētas vides komitejā.
Upes padziļināšanu un kuģošanas maršrutu noteikšanu jūrmalniekiem nesarežģīs formalitātes, kas robežjautājuma risinājuma sākotnējā variantā būtu jākārto ar kaimiņu pašvaldību.
Krišjānis Grantiņš
Rīgas un Jūrmalas pašvaldību administratīvā robeža, visticamāk, būs Lielupes labais krasts.