VARAM informatīvajā ziņojumā par atskurbtuvēm un labās prakses piemēriem norāda, ka Labklājības ministrijai būtu jāuzņemas koordinētāja loma atskurbtuvju jautājumā un tās padotības iestādei Sociālās integrācijas centram vajadzētu sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām koordinēt atskurbšanas telpu darbības nodrošināšanu. Kā piemēru ministrija min "Latvijas Sarkano Krustu", slēdzot ar šo organizāciju deleģēšanas līgumu un piesaistot arī finansējumu, vēsta aģentūra LETA.
Kā labās prakses piemērs ar sabiedrisko organizāciju iesaistīšanu ziņojumā ir minēta Rīga, kurā nav oficiālas atskurbšanas telpas, taču darbojas "Latvijas Sarkanā Krusta" sociālais centrs "Gaiziņš", kas ir vienīgā šāda tipa iestāde, kur uzņem alkohola reibumā esošas personas. Vienas personas izmaksas šajā centrā ir trīs lati, un Rīgas pašvaldība organizācijai pērn piešķīra 9000 latu pakalpojumiem, ko sniedz personai, kam nepieciešama atskurbšana.
VARAM norāda, ka organizācija ir gatava sadarboties arī ar citām pašvaldībām visā Latvijā. Jau patlaban šī organizācija ir noslēgusi līgumu ar Ādažu, Carnikavas, Stopiņu un Siguldas novadu pašvaldībām.
Personu atskurbšana ir pielīdzināma sociālās aprūpes pakāpumam, tāpēc jautājums par atskurbtuvēm ir risināms valstiskā līmenī, uzskata VARAM. Līdz ar to arī šādu telpu uzturēšana būtu finansējama no valsts budžeta. Pēc ministrijas domām, tikmēr, kamēr institūcijām nav noteikti pienākumi normatīvajos aktos par atskurbtuvju darbības nodrošināšanu, kā arī nav atrisināts jautājums par to finansēšanu, pieņemt kā pašsaprotamu lietu, ka atskurbtuves ir pašvaldību jautājums, ir tiesiski nekorekti.
VARAM sagatavojusi priekšlikumus saistībā ar atskurbtuvju problēmu risināšanu. Viens no tiem ir paredzēt finansējumu valsts budžetā šādu telpu izveidošanai, jo normatīvie akti nenosaka pienākumu pašvaldībām izveidot un uzturēt atskurbšanas telpas. Tāpat būtu jāparedz finansējums "Latvijas Sarkanajam Krustam" kā ekonomiski izdevīgākajam risinājumam. Labklājības ministrijai šis mērķis būtu jāvirza kā prioritāte politikas iniciatīvām. Tāpat Labklājības ministrijai būtu normatīvo aktu kārtībā jādeleģē šai organizācijai pārvaldes uzdevums atskurbšanas pakalpojumu nodrošināšanai alkohola reibumā esošajām personām. Ziņojumā uzskaitītas arī iespējamās sekas gadījumā, ja netiks risināts jautājums par atskurbtuvēm, piemēram, alkohola reibumā esošie cilvēki var kļūt par noziegumu upuriem, kā arī paši var apdraudēt sabiedrisko kārtību.