Seklākie Latvijas ezeri pēc sniega un ledus nokušanas var pārvērsties par mirušām zonām. Daudzos ezeros konstatēti mazāk par desmit procentiem no vajadzīgā skābekļa, tādēļ vairāk nekā mēnesi norit masveidīga zivju slāpšana, vēstī LTV raidījums "Labrīt, Latvija!".
Ledus biezums atsevišķos ezeros un dīķos sasniedzis vairāk par pusmetru. Piemēram, Sunīša ezeru Rīgas pievārtē, Garkalnes novadā, klāj arī sniega kārta. Valsts Vides dienesta inspektori regulāri apmeklē lielākās ūdenstilpnes un mēra skābekļa daudzumu.
Inspektori uzsver, ka jau ar aci redzams, ka mērījumi nebūs iepriecinoši. "0,4 miligrami litrā, izdzīvot nav iespējams! Optimāli būtu nepieciešams virs divi miligrami litrā, lai normāli pārziemotu," saka Valsts Vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas sektora vadītājs Andris Strautiņš. Inspektori norāda, ka zivju slāpšana ziemā ir dabisks process, taču šogad to var novērot teju visos Latvijas seklūdens ezeros.
Ādažu novadā Vējupītē nav sastopams neviens makšķernieks. Vīri saka, ka tā ir droša zīme, ka te zivis jau mirušas. Papētot krastu, aizdomas apstiprinās: var ieraudzīt beigtas raudas, kā arī asarus. Bet patiesie zaudējumi būs redzami, kad ledus būs nokusis.
Lai situāciju kaut nedaudz glābtu, jau šobrīd gan zivsaimniecību īpašnieki, gan pašvaldības izcērt ledos āliņģus, bet nereti tas daudz ko nelīdz. Lielāku efektu var panākt ar dažāda veida sūkņiem, kas domāti ūdens pildīšanai ar skābekli, bet tie ne visiem ir pieejami.
Zemledus makšķernieki kā "tautas modrā acs" pirmie vienmēr ziņo par uzkrītošu zivju pulcēšanos pie āliņģiem. Šogad pirmās ziņas vairāk nekā pirms mēneša tika saņemtas no Jaunmārupes, kur zivis slāpa mazajos dīķos.
Tagad slāpšana notiek arī tādās vietās kā Kaņiera un Lobes ezeros. Makšķernieki atzīst, ka pēc šīs ziemas zivju resursi, iespējams, krietni saruks. Un to atjaunošanai paies vairāki gadi.
LTV radījuma "Labrīt, Latvija!" videosižets: