Pateicoties tam un atbilstoši Pierīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānam 2007.–2013. gadam, ir izveidots šķiroto atkritumu dalītās savākšanas laukums Taurēnos Ropažu novadā un 14 dalītās vākšanas punkti Ropažos, Zaķumuižā, Kākciemā, Silakrogā, Muceniekos un Tumšupē, nodrošinot dalītās atkritumu vākšanas pakalpojumu vairāk nekā 5600 Ropažu novada iedzīvotājiem, tostarp iedzīvotājiem no privātmāju sektora, raksta "Ropažu Vēstis".
Atkritumu vākšanas punktos novietoti dalītajai atkritumu vākšanai paredzēti speciālie konteineri stiklam (zaļā krāsā), papīram (zilā krāsā) un plastmasai (dzeltenā krāsā). Nešķirotajiem atkritumiem joprojām tiks izmantoti iepriekšējie sadzīves atkritumu konteineri.
Projekta īstenošanas rezultātā plānots samazināt nešķiroto atkritumu apjomu par 400 tonnām gadā (aptuveni 50 % no 5600 iedzīvotāju gada laikā radīto atkritumu apjoma), tā samazinot noslodzi atkritumu apsaimniekošanas poligonam "Getliņi" un taupot finanšu un vides resursus, atkārtoti izmantojot stikla, papīra un PET materiālus.
Projekts realizēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, un tā kopējās izmaksas ir Ls 137 854,41, Kohēzijas fonda līdzfinansējums – Ls 55 243,27. Ir noslēdzies publiskais iepirkums, un ar tā uzvarētājiem – SIA "Mikor" un SIA "Valkas MD" – noslēgti līgumi par būvdarbu veikšanu un tehniskā aprīkojuma piegādi.
Atkritumu šķirošanas ABC: kādēļ atkritumi jāšķiro?
Katru dienu cilvēki rada neiedomājamu daudzumu atkritumu. Lielu daļu no tiem var pārstrādāt un izmantot jaunu preču ražošanā, taču, lai to izdarītu, izlietotie atkritumi ir jāsašķiro. Mēs visi gribam dzīvot tīrā un sakoptā vidē. Atkritumu šķirošana ir solis tuvāk šim mērķim. Pienācis laiks uzņemties atbildību par sevi un pasauli, kurā dzīvojam, uzņemties iniciatīvu un šķirot atkritumus!
Tas nav viegli, it īpaši sākumā, jo prasa papildu laiku un pacietību, bet tas ir tā vērts! Tu varētu būt tas, kurš rāda priekšzīmi saviem mājiniekiem, radiem, kaimiņiem. Atkritumus šķirojot, iespējams samazināt atkritumu apjomus, kas nonāk dabā (plastmasas iepakojums dabā nenoārdās pat 100 gadu laikā!), taupīt dabas resursus, samazināt gaisa un ūdens piesārņojumu, samazināt draudus cilvēka veselībai (vides piesārņojums, saskarsmes iespējas ar bīstamiem atkritumiem).
No izlietotā iepakojuma materiāliem PET (izmanto dzēriena pudeļu ražošanā) ir otrs vērtīgākais materiāls pēc alumīnija. No pārstrādātās plastmasas iegūst jaunus plastmasas izstrādājumus – atkritumu maisus, plēves, drenāžu caurules, logu rāmjus, kastes, sintētisko diegu, ko pievieno audumu ražošanā, un citus izstrādājumus.
Stikla atkritumi nav videi bīstami, jo pamatā to ražo no smiltīm, sodas un krīta. Taču stikls dabā nenoārdās. Saplēstas stikla lauskas var savainot cilvēkus un dzīvniekus. Stikla otrreizējā pārstrāde ļauj ietaupīt enerģiju un dabas resursus. Ražojot jaunus stikla izstrādājumus, tiem var pievienot līdz 30 % lietotu stiklu. Saplēsts un sajaukts dažādu krāsu stikls nav derīgs pārstrādei.
Papīrs kopējo atkritumu plūsmā ieņem vienu no galvenajām vietām. Papīru ražo no celulozes pulpas (masas), kam pievieno pigmentus un pildvielas. Izejmateriāls celulozei ir koksne. Lai saražotu vienu tonnu celulozes masas, nepieciešams apmēram 3,5 tonnas koksnes. Atkārtoti pārstrādājot papīru, tiek saglabāti meži un ietaupīta enerģija. Otrreizējai pārstrādei tiek vākts kartons, avīžpapīrs, grāmatas un žurnāli (izņemot glancētos un lakotos žurnālus).
Kā pareizi šķirot atkritumus?
Atsevišķi šķirot varam trīs veidu atkritumus – papīru, stiklu un plastmasu. Jums nav jāmācās no galvas, kurā konteinerā jāmet katrs no šiem atkritumu veidiem, jo uz konteineriem ir uzlīmes, kas norāda, kādiem atkritumiem tie paredzēti. Taču ir dažas nianses, kas attiecībā uz atkritumu šķirošanu tomēr jāievēro.
Zilās krāsas konteineri – papīra atkritumiem. Tajos drīkst mest: dažādu iepakojumu no kartona un papīra, piemēram, saplacinātas kastes, makulatūru – avīzes, žurnālus un grāmatas. Savukārt papīra atkritumiem paredzētajos konteineros nedrīkst mest slapjus, netīrus materiālus, vinila tapetes, laminētus un glancētus papīra izstrādājumus, papīra izstrādājumus, kas satur metāla skavas vai saspraudes, sulu un piena produktu tetrapakas, vienreizējās lietošanas traukus, čipsu pakas, saldējuma papīru un tamlīdzīgi.
Dzeltenās krāsas konteineri – plastmasas atkritumiem. Konteineros drīkst mest: plastmasas (PET) dzērienu un pārtikas eļļas pudeles, vēlams saplacinātas un bez korķiem, tīrus polietilēna maisiņus, plēves. Konteinerā nedrīkst mest: vienreizējās lietošanas traukus, jogurta, krējuma un margarīna trauciņus, ar pārtikas produktiem pildītus iepakojumus, rotaļlietas, sadzīves priekšmetus, pudeles, kurās bijuši šķīdinātāji utt.
Zaļās krāsas konteineri – stikla atkritumiem. Tajos drīkst mest: stikla burkas, pudeles, kā arī logu stiklu. Pirms mešanas burkas un pudeles jāizskalo no ēdienu un dzērienu paliekām. Zaļajos konteineros nedrīkst mest: netīru stikla taru, spoguļu stiklu, automašīnu stiklu, pudeles, kas satur plastmasas piemaisījumu.
Kā sākt šķirot atkritumus?
Uzsākot mājās atkritumu šķirošanu, ir vērts tradicionālo virtuves atkritumu spaini nomainīt pret diviem, trim mazākiem konteineriem dažādu veidu atkritumiem – papīram, stiklam, jauktajiem atkritumiem. Šķirošanu var padarīt par ieradumu, sākot šķirot kaut tikai viena veida atkritumus, piemēram, stiklu vai papīru.
Papīra šķirošanai (ar nosacījumu, ka tas ir tīrs) var ērti izmantot iepirkumu papīra maisu vai kartona kasti. Šādu maisu vai kasti var novietot arī priekšnamā, jo tā saturs neradīs nepatīkamu aromātu un neizskatīsies neestētiski. Arī stiklam var izmantot kartona kastes vai stingru iepirkumu maisu no papīra. Šķirojot stikla taru, burkas un pudeles pēc to iztukšošanas vēlams izmazgāt, lai mājās neveidotos nepatīkams aromāts.