Tā tika izrādīta martā Mārupes novada teritorijas attīstības plāna sabiedriskajās apspriedēs, vēsta pašvaldības vietne www.marupe.lv. Vēl aizvadītā gada nogalē Mārupes novada dome lēma izveidot darba grupu, kuras viens no uzdevumiem bija rast veidu, kādā Mārupes pašvaldība varētu īstenot ieceri par transformatoru apakšstacijas (TA) "Stīpnieki" celtniecību, piedāvājot AS "Latvenergo" daļu no pašvaldībai piederošā zemesgabala Zeltiņu ielā 128.
Minētais īpašums šādu komunikāciju izbūvei ticis paredzēts jau Mārupes pagasta plānojuma 2002.–2014. gadam grozījumu galīgajā redakcijā, kas veikta 2009. gadā. Taču likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" zemei uzlicis zināmus ierobežojumus. "Saskaņā ar šiem ierobežojumiem pašvaldībai piederošais zemesgabals nav iznomājams līdz 2014. gadam. Lai neriskētu ar to, ka vilcināšanās gadījumā otra TA "Stīpnieki" celtniecībā ieinteresētā puse – VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" – atteiktos no līdzdalības un līdzfinansējuma, darba grupas ietvaros meklējām citu risinājuma variantu," stāsta izveidotās darba grupas un Mārupes novada domes Attīstības komitejas vadītājs, Dr.sc.ing. Pēteris Pikše.
Jāatzīmē, ka bez lidostas, kas savai attīstībai piesaistījusi Eiropas naudu, pašvaldībai par šo projektu domāt būtu gandrīz neiespējami, jo, kā iepriekš norādījis Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs, tad jaunas TA celtniecības izmaksas ir tuvu Mārupes novada gada budžeta apmēram. "Ja lidostai pastāv alternatīva celt savu TA, tad Mārupes vienīgā iespēja ir pēc iespējas ātrāk īstenots kopprojekts, kurā AS "Latvenergo" un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" apņemas nodrošināt finansējumu, bet Mārupes pašvaldība var piedalīties, nodrošinot nepieciešamo vietu TA celtniecībai," atzīmē M. Bojārs.
Patlaban, ņemot vērā minētos ierobežojums, saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu rasts risinājums nodot atdalīto zemesgabala daļu Ekonomikas ministrijas īpašumā bez atlīdzības, ar mērķi to ieguldīt AS "Latvenergo" pamatkapitālā. Konceptuāli tas Mārupes domē ticis atbalstīts, un zemesgabalam Zeltiņu ielā izstrādāts zemes ierīcības projekts, kas šobrīd tiek saskaņots visās AS "Latvenergo" instancēs.
Kas sagaidāms no transformatoru apakšstacijas "Stīpnieki"
Uzlabota elektroapgādes drošība gan esošajiem elektroenerģijas patērētājiem, gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem pašvaldības skatījumā ir viens no būtiskākajiem gaidāmajiem jaunās TA devumiem. Vislabāk nepieciešamību pēc drošas elektroapgādes varētu izprast tie iedzīvotāji, kuri ikdienā savās mājās vai darbavietās mēdz saskarties ar strāvas pārtraukumiem vai sprieguma svārstībām.
Tādos brīžos cieš modernākas elektroniskās ierīces, kas ir ļoti jutīgas pret elektroenerģijas padeves kvalitāti. Lai no tā izvairītos, daudzām mājsaimniecībām un uzņēmumiem nākas nodrošināties ar speciālām rezerves elektroapgādes un nepārtrauktības (UPS) ierīcēm, kas normālā situācijā nebūtu nepieciešamas.
Par to, ka nepastāvīga elektroapgāde rada nopietnus apgrūtinājumus, pārliecinājies arī Mārupes uzņēmums SIA "Also Latvia", kas Latvijā pārstāv vienu no Eiropas vadošajiem IKT un mājas elektronikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem. "Ņemot vērā esošo ārējo elektroapgādes sistēmu darbības kvalitāti, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību un novērstu iespējamās problēmas datorsistēmās, SIA "Also Latvia" ir investējusi vairāk nekā 20 tūkstošu latu UPS sistēmu izveidē," stāsta uzņēmuma projektu vadītājs Viesturs Kalniņš.
Kā biedrības "Mārupes uzņēmēji" dalībnieks V. Klaniņš arīdzan zina teikt, ka ir vēl daudzi uzņēmumi Mārupē, kam šīs problēmas ir aktuālas.
Otrs vērā ņemamais aspekts ir Mārupes novada perspektīvā attīstība, kas paredz jaunu dzīvojamo un darījumu teritoriju apbūvi un līdz ar to arī elektroenerģijas slodzes palielināšanos. Pērn Rīgas Tehniskās universitātes elektroapgādes ekspertu pētījumā secināts, ka patlaban ir pienācis brīdis, kad Mārupei jaunu slodžu pieslēgšanas iespējas ir visnotaļ ierobežotas. Visas trīs Mārupes novadu apkalpojošās stacijas (TA "Dzintari", TA "Tīraine", TA "Mārupe") atrodas Rīgas teritorijā un ir ļoti pārslogotas, tāpēc, novadam attīstoties, nepastāv iespējas jaudas pastiprināt.
Turklāt esošās TA atrodas pietiekami attālināti, un, tiklīdz tajās atslēdzas kāda 20 kV līnija, svārstības Mārupē uzreiz ir jūtamas. Kā norāda P. Pikše, tad "kamēr elektroenerģijas patērētājiem Mārupes novadā nebūs pašiem sava TA, kas atrastos tuvāk, vēlamo elektroenerģijas padeves kvalitāti sagaidīt nevaram".
Elektrība augstsprieguma līnijās vai kabeļu līnijās?
Gan aizvadītajā, gan šajā gadā Mārupes novada teritorijas attīstības plāna publiskajās apspriedēs ir izskanējušas iedzīvotāju bažas par to, ka paredzētā TA konstrukcija radīs jaunas augstsprieguma līnijas. Tāpat ir izskanējis ierosinājums jaunajā teritorijas plānojumā iekļaut esošo gaisvadu līniju ierakšanu zemē.
Par to, kāda TA "Stīpnieki" ir sagaidāma, P. Pikše skaidro: "Pirmkārt, jaunā TA būs moderna, klusa, estētiska un tikai ar 1 m aizsargjoslu. Otrkārt, pievads no 110 kV augstsprieguma līnijas būs ar kabeļiem. Treškārt, visas izejošās jaunās 20 kV līnijas būs tikai un vienīgi kabeļos, tāpat arī rekonstruējamās 20 kV gaisvadu līnijas tiks nomainītas ar kabeļu līnijām."
Attiecībā uz 110 kV augstsprieguma līnijām AS "Latvijas elektriskie tīkli" informē, ka pieslēgšanās pie 110 kV līnijas nav traktējama kā attiecīgās līnijas rekonstrukcija, līdz ar to pašvaldība nav tiesīga pieprasīt šo augstsprieguma līniju pārnešanu uz kabeļu līnijām. "Izbūvējot apakšstaciju "Stīpnieki", tiks izbūvēta jauna 2,6 km gara kabeļu līnija, kuru pievienos jau esošās elektrolīnijas balstā. Netiek mainīti līnijas konstruktīvie elementi un funkcijas, tāpēc jaunās kabeļu elektrolīnijas ierīkošana nav uzskatāma par 110 kV elektropārvades gaisvadu līnijas rekonstrukciju," norādījis AS "Latvijas elektriskie tīkli" valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis. Saskaņā ar Enerģētikas likumu esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības var veikt par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.