Vajadzētu savus depo
Jaunu depo trūkums atspoguļojas nespējā laikus pagūt uz negadījuma vietu. Īpaši aktuāli tas ir Pierīgā, kur pēdējos gados sabūvēti jauni ciemati un iedzīvotāju skaits palielinājies. Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Mareks Silovs uzskata, ka ar esošajiem depo nav pietiekami, lai kvalitatīvi un ātri varētu apkalpot kādreizējā Rīgas rajona teritoriju.
VUGD pārstāvis norāda, ka primāri depo būtu nepieciešami galvaspilsētai tuvākajos Pierīgas novados, kurus patlaban apkalpo Rīgas daļas. "Jauns depo būtu vajadzīgs Ķekavas novadā, tāpat prasītos arī Mārupes novadā, kur pirmskrīzes laikā sabūvētas mājas, līdz ar ko palielinājies iedzīvotāju skaits. Līdzīga situācija ir arī Garkalnē, Salaspilī un Ādažos, kur depo uz vietas novados atvieglotu VUGD darbu," skaidro M. Silovs.
Ēku un tehniskā nodrošinājuma ziņā VUGD daļas Pierīgā ir bēdīgā stāvoklī. Viskritiskākā situācija ir Siguldā, taču ieguldījumi un remonts nepieciešams arī Saulkrastu, Baldones un Olaines daļās, norāda M. Silovs. "Ja mēs salīdzinām, tad Olainē noteikti ir labāka situācija nekā Siguldā un Saulkrastos, bet kopaina tāpat ir gana bēdīgi," vērtē VUGD pārstāvis. Latvijā kopumā ir 92 depo, un kopš brīvvalsts laika uzlabots un papildināts tikai viens depo – Valmierā. Citviet ir bijuši nelieli remontiņi, bet neviens jauns depo nav uzbūvēts. "To gan nevarētu teikt par Lietuvu un Igauniju, kur situācija ir daudzkārt labāka."
Ar ziliņu un bez GPS
Modernizācija būtu nepieciešama arī tehniskajam nodrošinājumam un transportam, norāda M. Silovs. "Saulkrastos ir deviņdesmito gadu "Renault" un padomju laika "Zil". Siguldā ir importa "Iveco", ko savulaik iegādājās "Latvijas gāze" un nodeva VUGD lietošanā, lai nodrošinātu operativitāti visā Siguldas apkalpojošā teritorijā. Otra mašīna arī ir tas pats padomju "Zil". Baldonē situācija ir salīdzinoši laba – tur ir diezgan jauna 2008. gada "Scania", rezerves mašīna, protams, arī "Zil". Olainē viena mašīna ir jauna "Scania", bet otra – deviņdesmito gadu sākuma "Mecedes"."
Vietas, uz kurām visilgāk jāgaida glābēju ierašanās, uzskatāmi var noteikt pēc kartes – jo tālāk no depo, jo ilgāk. Piemēram, glābējiem uz nelaimes gadījumu Mālpilī un Ropažos no Siguldas jāmēro turpat 20–30 kilometru. M. Silovs norāda, ka optimālais laiks, kurā vajadzētu iekļauties, ja izsaukums ir ārpus apdzīvotām vietām, ir 15 minūtes.
"Diemžēl nereti gadās, ka noteiktajā laikā iekļauties vienkārši nav iespējams, jo attālumi ir lieli, tehnika nav no tām jaunākajām. Liela problēma ir arī aktuālās kartes, kuru šobrīd trūkst, tāpēc glābējiem gadās nomaldīties, meklējot ceļu uz izsaukuma vietu. Kartēs, kuras ikdienā izmanto glābēji, pat nav atzīmētas daudzas pēdējo gadu laikā izveidojušās apdzīvotas vietas. Tas rada pamatīgas grūtības," situāciju skaidro VUGD pārstāvis. Glābēju mašīnas nav aprīkotas ar navigācijas sistēmām un GPS, bet M. Silovs cer, ka šī gada laikā tiks iegādātas globālās pozicionēšanas sistēmas. "Šobrīd ir tā – vīri, kuriem ir savi privātie GPS, tos izmanto darbā, kam nav – iztiek ar kartēm."
Ūdens ir, apkure ir – strādāt var
Siguldas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Andrejs Jefremovs kopējo situāciju nedramatizē un saka, ka viss pamazām notiek: "Kamēr es šeit strādāju, sliktāk nekļūst. Ik pa brīdim ir kādi nelieli uzlabojumi, papildinājumi, kaut kas jau notiek. Arī tehnika ik palaikam tiek modernizēta."
Pēdējie no jaunieguvumiem bijuši hidrauliskie instrumenti glābšanas darbiem. Ar divām patstāvīgi darbinātām un vienu rezerves mašīnu arī esot pietiekami. A. Jefremovs atzīst, ka pati VUGD Siguldas daļas ēka ir veca un tai prasītos pamatīgs remonts, bet darbam tas pārāk netraucē – ūdens ir, apkure ir, strādāt var. A. Jefremovs apstiprina, ka uz attālākām vietām, kā Mālpils vai Ragana, ceļā gadās pavadīt ilgāku laiku, bet lielākoties 20 minūtēs varot iekļauties. Vasarā galamērķī varbūt izdodas nokļūt ātrāk, bet ziemā pa apledojušajiem ceļiem jābrauc uzmanīgāk, līdz ar to arī lēnāk.
UZZIŅAI
Kas uzrauga Pierīgas novadus?
• VUGD Saulkrastu daļa apkalpo Saulkrastu, Sējas, Carnikavas novadu
• VUGD Siguldas daļa – Siguldas, Krimuldas, Inčukalna un Mālpils novadu
• VUGD Baldones daļa – Baldones novadu un Daugmali
• VUGD Olaines daļa – Olaini
• VUGD Jūrmalas daļa – Babītes novadu
• VUGD Rīgas 6. daļa – Ādažu, Garkalnes novadu
• VUGD Rīgas 8. daļa – Ropažu, Salaspils un Stopiņu novadu
• VUGD Rīgas 2. daļa – Ķekavas un Mārupes novadu
Iepriekš:
Ādaži, Carnikava un Mārupe – VUGD visneaizsargātākie novadi
