Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

LPS priekšsēža vecākais padomnieks Māris Pūķis aģentūrai LETA pastāstīja, ka šis jautājums ir pārrunāts arī LPS valdes sēdē, un tur domas dalījušās. Vieni uzskata, ka pašvaldību skaits būtu jāmazina, bet citiem ir viedoklis, ka pašreizējo skaitu nevajadzētu aiztikt. Tomēr, pēc viņa domām, pētījumam par nepieciešamību samazināt pašvaldību skaitu neesot zinātniskas pamatotības. "Ticības esamība vai neesamība, ka lielāka organizācija ir labāka, drīzāk, ir nevis zinātnisks, bet ticības jautājums. Zinātnē nekad nav bijis pierādīts, ka lielāka organizācija noteikti ir labāka," teica Pūķis.

Tā vietā LPS piedāvā, lai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām politiskās partijas, kurām ir vēlme pēc mazāka pašvaldību skaita, to lai iekļauj savās priekšvēlēšanu programmās, un ļauj tādā veidā iedzīvotājiem izlemt, vai šāda samazināšana ir nepieciešama. Viņaprāt, nav pieņemams, ka šī ideja netika piedāvāta uz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, bet radusies tikai tagad, kad iedzīvotāji jau ir nobalsojuši par konkrētām partijām. "Neviena no partijām priekšvēlēšanu programmā neko nerunāja par tālāku administratīvo reformu, ka vajadzēs kaut ko apvienot. Godīgi būtu vērsties pie cilvēkiem, un ja viņus vēlreiz ievēlēs, tad lai turpina šo politiku," norādīja Pūķis, piebilstot, ka kopumā ideja par apvienošanos ir vērtējama negatīvi.

Pēc Pūķa domām, šī administratīvi teritoriālā reforma bijusi politisku, ne saimniecisku iemeslu vadīta, un tai nav nekāda sakara ar rūpēm par iedzīvotājiem. Savukārt VARAM ideja par pašvaldību skaita mazināšanu, tās apvienojot, nozīmējot, ka ministrija atzīst - likvidēt rajonus bija kļūda. Viņaprāt, savulaik nevajadzēja rajonus likvidēt, bet gan tos "likt mierā''. Arī zinātnieki 2000. gada sākumā ir nonākuši pie secinājuma, ka ir nepieciešams izveidot 26 teritorijas, kas atbilstu reālajai ekonomiskajai situācijai. "Ir lietas, kas ir mazāka mēroga vadāmas, un ir lietas, kas vadāmas rajona vai lielākā mērogā," piebilda Pūķis.

Patlaban šī ideja esot diezgan sasteigta, jo iepriekšējā reforma nav devusi pozitīvus rezultātus līdzekļu trūkuma dēļ. Līdz ar to vēl līdz 2020. gadam nekādu apvienošanos nevajadzētu īstenot, uzskata LPS pārstāvis. Tomēr, ja VARAM desmit reizes no vietas apgalvos, ka apvienošanās ir nepieciešama, iedzīvotāji tam sākšot pakāpeniski noticēt. "Ja tā visu laiku runās visi, cilvēki nerēķinot līdzi, sāks nosliekties, ka slikti ir tāpēc, ka nav notikusi tālāka apvienošanās," viņš prognozēja.

Jau ziņots, ka VARAM piedāvā pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, piedāvājot par apvienošanos katrai jaunajai teritoriālajai vienībai arī 100 000 latu, kas būtu kā kompensācija par tiem izdevumiem, kas radušies apvienošanās laikā. Ministrija ir izveidojusi arī savu redzējumu par to, kādam vajadzētu izskatīties Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam nākotnē - pašreizējo 119 pašvaldību vietā būtu vairs tikai 30.

Ir teritoriālās vienības, kur, lai izveidotu vienu pašvaldību, būtu jāapvienojas vairākiem pašreizējiem novadiem, piemēram, sešiem, bet ir teritorijas, kur šo pašvaldību skaits ir mazāks, piemēram, VARAM paredzējusi, ka vienai vadībai ir jābūt Apes un Alūksnes novadam vai Kuldīgas un Alsungas novadam, kā arī Valkas un Strenču novadam. Savukārt apvienošanās nebūs nepieciešama Gulbenes novadā, kas jau iepriekš ir izveidojis vienu pašvaldību, apvienojot mazākās pašvaldības. Tāda pati situācija ir ar Smiltenes novadu un Ventspils novadu.