Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šādu piedāvājumu brīvprātīgai apvienošanai šodien pašvaldību vadītājiem prezentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP). Viņš gan uzsvēra, ka šis piedāvājums nav galīgais – tas ir tikai pamats diskusiju sākumam, vēsta LETA.

Ja apvienošanās notiktu pēc VARAM vīzijas, tad līdz 2020. gadam Latvijā izveidotu 30 pašvaldības, kurās apvienotos esošie novadi. Ministrijas piedāvājumā daudzi novadi veidotos kādreizējo rajonu robežās, taču tas nav stingri noteikts.

Piemēram, pašlaik Liepājas pusē ir astoņas pašvaldības, un katrai ir sava vadība, jaunais modelis paredz, ka vienā pašvaldībā apvienosies Liepājas, Grobiņas, Nīcas, Rucavas, Priekules, Vaiņodes, Durbes, Aizputes un Pāvilostas novads. Vienotā pašvaldībā, pēc VARAM domām, ir jāapvienojas Cēsu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Līgatnes, Amatas un Jaunpiebalgas novadiem.

Ir teritoriālās vienības, kur, lai izveidotu vienu pašvaldību, būtu jāapvienojas vairākiem pašreizējiem novadiem, piemēram, sešiem, bet ir teritorijas, kur šo pašvaldību skaits ir mazāks, piemēram, VARAM paredzējusi, ka vienai vadībai ir jābūt Apes un Alūksnes novadam vai Kuldīgas un Alsungas novadam, kā arī Valkas un Strenču novadam.

Savukārt apvienošanās nebūs nepieciešama Gulbenes novadā, kas jau iepriekš ir izveidojis vienu pašvaldību, apvienojot mazākās pašvaldības. Tāda pati situācija ir ar Smiltenes novadu un Ventspils novadu.

Savukārt novadiem ap Rīgu ir vairāki attīstības scenāriji, kuri vēl precīzi nav definēti. Pastāv iespējas gan novadiem apvienoties savā starpā, piemēram, Salaspilij un Stopiņiem, vai arī veidot kopīgu vienotu Rīgas aglomerāciju. Tomēr ministrijas iecere ir panākt, lai katra pašvaldība tomēr nebūtu ar savu vadību.

Novadu reformas trešā gadadiena – kā izmainījusies Pierīga