Tagad vārdu salikumam "daudzbērnu ģimene" vairs nav tās piegaršas, kāda bija 90. gados. Mārupes novadā vidējā daudzbērnu ģimene ir maksātspējīga, mitinās uz kredīta iegādātā mājoklī un kopumā ar dzīvi ir apmierināta. Ģimenes modelis ar trim, četriem un pat pieciem bērniem Pierīgā gūst arvien lielāku popularitāti. "Sociāli mazaizsargātu ģimeņu to vidū ir maz. Lēmumam veidot lielu ģimeni ir citi apsvērumi, noteikti ne pabalsti," teic Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe ("Reģionu alianse").
Tā kā Mārupē teju katrai ģimenei ir kredītsaistības, pašvaldība nolēmusi piešķirt 90 % atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim visām daudzbērnu ģimenēm. Valsts noteiktais atvieglojums ir 50 %. Tā pašvaldība zaudē kādu daļu no ienākumiem, taču kopējā artava, ar ko jānorēķinās par augošu iedzīvotāju skaitu un tam sekojošiem labiem demogrāfijas rādītājiem, ir daudz lielāka.
Analizējot bērnudārzu rindas, Mārupes domniekus darīja uzmanīgus izveidojusies paradoksālā situācija. Veidojot grupiņas, nereti no 30 bērniem tikai pieci ir "jaunpienācēji", kas izstāvējuši rindu, bet pārējās 25 vietas aizņem esošo bērnudārznieku brāļi un māsas. Tiem vieta pienākas automātiski.
Ciniska valsts attieksme
Pēc tam, kad ekonomiskā situācija Pierīgā sakoncentrēja lielākās iedzīvotāju masas, iedzīvotāju labklājība neļauj novadu vadītājiem slīgt pašapmierinātībā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tuvajā Pierīgā turas stabili vai pat pieaug, lai gan pašvaldība to saņem vairs tikai 80 %, nevis 82 % apmērā un arī pats nodoklis sarucis no 25 % uz 24 %.
"Tās ir divas paralēles – jā, mājas nav tukšas, cilvēki ir, nodokļu ieņēmumi ir, bet mēs saskaramies ar lielajiem resursiem, kas nu jāiegulda. Publiskajā vidē izskan, ka pašvaldības nedara neko, valsts esot vienīgā, kas rūpējas par bērniem. Tas nav patiesā stāvokļa atainojums. Diemžēl ir pieklusis arī Latvijas Pašvaldību savienības atbalsts. Pagājušajā nedēļā biju vecāku sapulcē Jaunmārupes sākumskolā, kas ir pirmā pilnībā pašvaldības uzbūvētā skola Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Valsts, atverot šo skolu, pat grāmatas nenodrošināja. Izglītības un zinātnes ministrija jau sākumā bija ciniska – celiet skolu, ja vēlaties, bet no mums neprasiet neko," sašutusi L. Kadiģe.
Ar vienu roku palīdz, ar otru aizņemas
Šogad Mārupes pašvaldībai 1,4 miljoni latu jāiemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Ja šī nauda paliktu uz vietas, tā tiktu bez kavēšanās ieguldīta izglītības infrastruktūrā, norāda L. Kadiģe. "Kā apburtais loks – ar vienu roku naudu atdodam nabadzīgākajiem, bet ar otru – aizņemamies no valsts, lai paši varētu būvēt bērnudārzus un skolas. To tagad prasa dzīve – visas investīcijas ieguldīt izglītībā." Lielākajai daļai Mārupes iedzīvotāju ir augstākā izglītība, viņi arī zina, ko vēlas sniegt saviem bērniem, – vecāku prasību latiņa izglītības iestādēm ir ļoti augsta, sākot jau ar modernām telpām.
Palielinoties bērnu skaitam, nemitīgi tiek paplašināta Mārupes vidusskola. Gan Mārupes, gan galvaspilsētas vecāku ļoti kārotā Jaunmārupes sākumskola gada vai divu laikā jāpārveido par pamatskolu, pārceļot bērnus no noslogotās vidusskolas. Mārupes pamatskolas vecais korpuss jānojauc, tā vietā jābūvē jauns, kur mācīties nu jau divi klašu komplektiem. Katastrofāli nepieciešams jauns bērnudārzs Mārupē, jo šajā ciematā ir vislielākais jaundzimušo skaits. Tas varētu tapt pēc bērnudārza "Zeltrīti" projekta un jau 2014. gada 1. septembrī nodrošināt 280 vietas. Līdz ar to nepieciešami jauni pedagogi un darbinieki.
"Un kur vēl viss pārējais – ielas, ceļi, kanalizācija. Turklāt jāņem vērā arī Pierīgas dzīves dārdzība, tāpēc mums kā pašvaldībai jādomā par saviem darbiniekiem. Pedagogi nevar izdzīvot ar valsts noteikto algu, lai varētu produktīvi strādāt Pierīgā. Daudzi no viņiem mājokļus nopirkuši kredītā, jaunie dzīvokļus īrē. Par valsts noteiktajiem 280 latiem par slodzi – vai skolotājs varētu sēt pozitīvismu skolēnos? Varbūt tā digitālā tāfele nemaz nav tik ļoti nepieciešama, vairāk vajadzīga laba skolotāja?" Piemēram, Mārupes vidusskolas pedagogu piemaksām vien pašvaldība tērē aptuveni 383 tūkstošus latu gadā.
Tēriņi un parādi
"Ja pērn mums bija 217 pirmklasnieki, tagad ir 345! 2006. ir lūzuma gads, kad strauji palielinājās jaundzimušo skaits. Šoruden šie bērni sāks skolas gaitas. Jārīkojas operatīvi. Piemēram, esam spiesti Mārupes vidusskolas sākumskolas klasēs ieviest mācības divās maiņās, jo uz 120 vietām pirmajās klasēs pieteikušies 170 bērnu. Nezinu, vai vecāki piekritīs šādam risinājumam vai arī meklēs Mārupei tuvākās Rīgas skolas."
Mazāko mārupiešu vecāki jau spiesti meklēt alternatīvas pašvaldības bērnudārziem, jo tajos var uzņemt bērnus tikai no trīs gadu vecuma. Tā kā likums nosaka ar vietu bērnudārzā nodrošināt jau no pusotra gada vecuma, Mārupes dome no šā gada 1. februāra dod 100 latu līdzfinansējumu maksai par privātā bērnudārza apmeklēšanu līdzšinējo 50 latu vietā.
"Krasais bērnu skaita palielinājums nes līdzi daudz vajadzību. Tas deķītis kļūst par mazu – nav vairs, ko sadalīt. Cenšamies budžetu sabalansēt," No 14,069 miljonus latu lielā pašvaldības šā gada plānotā budžeta 5,395 miljonus Mārupes pašvaldība tērēs izglītībai. Salīdzinājumam – pašvaldības policijai atvēlēts tikai 318 190 latu.
Kopējās pašvaldības saistības šobrīd ir 4,786 miljoni latu. Tās visas ir par izglītības iestāžu būvniecību un paplašināšu, izņemot 112 000 latu, kas jāatmaksā par ielu izbūvi.
"Iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Pierīgas pašvaldībām bija ierobežota piekļuve finansējumam attīstībai. Ministra kabineta noteikumos nemitīgi parādījās piebilde, ka Pierīgas pašvaldības pieteikties nevar. Tās jau tāpat ir bagātas! Rīgas plānošanas reģiona centrs ir Rīga, mazākie centri – Ogre, Sigulda, Tukums, Limbaži, bet to vidū nav nevienas no tuvās Pierīgas pašvaldībām. Tukumam piedāvā jaunu bērnudārzu par Eiropas naudu, bet viņiem nevajag, jo tur gluži vienkārši bērnu nav. Tiesa, Mārupe nav reģiona centrs, toties te ir ģimenes un ir bērni!"