Tā aģentūrai LETA apgalvojis Ropažu novada pašvaldības vadītājs Antons Cibuļskis ("Reģionu alianse"). Viņš pastāstīja, ka ir saņemts RTU zinātnieku slēdziens, kur apgalvots, ka katlu jauda atbilst tai jaudai, kāda bija minēta pieteikuma dokumentācijā, turklāt atsevišķi rādītāji pat pārsniedz noteiktos apmērus. Piemēram, dokumentācijā bija noteikts, ka lietderības koeficientam jābūt 85 %, savukārt zinātnieki secinājuši, ka Ropažos uzstādītajiem apkures katliem šis koeficients ir 90,7 %. Tāpat arī CO2 samazinājums ir pārsniegts par vairāk nekā 100 vienībām. Tāpat katlu darbināšanā tiek izmantotas granulas, nevis akmeņogles, kā apgalvojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas prasa pašvaldībai atmaksāt ieguldītos līdzekļus.
"Visi rādītāji atbilst projekta pieteikuma rādītājiem, un nav pamata noraidīt mums finansējumu," pauda A. Cibuļskis.
Jautāts, kā pašvaldība rīkosies tālāk, kad ir saņemts slēdziens, A. Cibuļskis pastāstīja, ka 4. februārī ir nosūtījis vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (RP) ar RTU zinātnieku slēdzienu. Tomēr viņš arī pieļauj, ka finansējuma noraidīšana ir politisks solis no ministrijas puses.
Pašvaldības vadītājs cer, ka ministrija viņu aicinās uz tikšanos, lai izrunātu tālāko rīcību.
Jau ziņots, ka pērn oktobra beigās Latvijas Vides investīciju fonda piesaistītais eksperts sagatavoja atzinumu par Ropažu novada pašvaldības projektā KPFI-4/67 "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem Ropažu novadā" uzstādītajiem katliem un to atbilstību Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkursa nolikuma noteikumiem.
Atzinumā teikts, ka uzstādītās iekārtas un tehnoloģijas neatbilst projekta iesniegumā paredzētajam – uzstādīto akmeņogļu katlu darbināšana ar šķeldu nav iespējama. Savukārt projektā bija paredzēts, ka apkures katliem ir jābūt darbināmiem ar šķeldu. Eksperts apgalvojis – ja akmeņogļu vietā tiks dedzinātas koksnes granulas, tad no katla iegūstamā jauda būs mazāka nekā projekta iesniegumā paredzētā. Tas arī nozīmē, ka katlu lietderības koeficients apkures periodā 85 % apmērā netiks sasniegts, jo katla konstrukcija nav paredzēta granulu dedzināšanai.
Vienlaikusgan eksperts izdarījis pieņēmumu, ka, kurinot katlu ar granulām, varētu tikt saražots projektā paredzētais siltumenerģijas daudzums, taču ar lielāku darba stundu skaitu gadā nekā projekta iesniegumā paredzētās 6848 stundas.
Izvērtējot eksperta secinājumus, VARAM uzskata, ka uzstādītie katli neatbilst projekta iesniegumā paredzētajam un pastāv būtisks risks, ka katlu tehniskie rādītāji neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kā arī projekta līgumā norādīto rādītāju sasniegšanai. Tāpēc ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka Ropažu pašvaldībai ir jāatmaksā tai piešķirtais finansējums 228 614 latu apmērā.
Lai pierādītu, ka VARAM apgalvojumi ir nepatiesi, Ropažu novada dome vērsās pie RTU zinātniekiem, lai tie veic neatkarīgus pētījumus un sniedz savu atzinumu par apkures katlu atbilstību konkursa nolikumam.
Gadījumā, ja saņemtais finansējums tomēr būs jāatmaksā ministrijai, cietēji varētu būt pašvaldības iedzīvotāji, kuriem paaugstināsies siltumenerģijas tarifi.