Pētījumu rezultāti kalpo par pamatu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz gājēju celiņu izveidi, ceļazīmju un norāžu izvietošanu, transporta plūsmas regulēšanu dienās, kad Siguldā sabrauc daudz tūristu un pasākumu apmeklētāju. "Bez kvalitatīvas satiksmes izpētes nevar pieņemt atbildīgus lēmumus," uzskata pašvaldības Attīstības pārvaldes Īpašumu nodaļas vadītājs Didzis Skrodelis.
Pirmais pētījums par satiksmes intensitāti Pulkveža Brieža ielā veikts jau 2011. gadā, lai izzinātu, kur un kādas satiksmes problēmas varētu rasties pēc jauno veloceliņu izbūves. "Tā laikā tika skaitītas visas satiksmes vienības, sākot ar gājējiem, beidzot ar autobusiem un kravas mašīnām, kuras pārvietojas pa šo un arī Rožu un Dārza ielu. Pētījums parādīja, ka gājēji cenšas izvairīties no iešanas pa Pulkveža Brieža ielu, cilvēku plūsma no Lauktehnikas rajona uz centru dodas pa Rožu un Dārza ielām, jo Pulkveža Brieža ielā ir liela satiksmes intensitāte," stāsta D. Skrodelis.
"Ar šī pētījuma skaitļiem pašvaldības deputātiem pamatojām nepieciešamību izbūvēt gājēju celiņu gar Pulkveža Brieža ielu, lai daļu gājēju un riteņbraucēju plūsmas novirzītu pa šo ielu un atslogotu bīstamo Dārza un Blaumaņa ielas krustojumu. 1660 metru garo veloceliņu sākām izbūvēt pagājušā gada rudenī. Posmā, kuru jau paguvām uzlikt, tiek tīrīts sniegs, un gājēji jau izmanto jauno celiņu. Gar to ir uzlikts arī apgaismojums, kuram izmantojām elektroenerģiju taupošas lampas."
Nākamais pētījums veikts pilsētas centra zonā, lai noskaidrotu, kā tā tiek noslogota dienās, kad pilsētā vērojams izteikts iebraucēju pieplūdums, piemēram, zelta lapu laikā. "Līdz šim zinājām, ka šajās dienās ir ļoti daudz iebraucēju, bet, cik viņu ir, uz kurieni dodas, – par to skaidrības nebija. Iebraucošās mašīnas skaitījām no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā. Lielākā satiksmes intensitāte bija vērojama no plkst. 12 līdz 17. Pētījums parādīja, ka pilsētā šajās dienās mašīnu skaits palielinās par aptuveni 20 000. Ja ielu caurlaidība ir mazāka par šo skaitli, tad, loģiski, veidojas "korķi". Veicot šos pētījumus, mēs gribam saprast, kā novirzīt satiksmi, lai tā neapstātos, lai arī pilsētas iedzīvotājiem nebūtu problēmu nokļūt iecerētajā galamērķī, un galvenais – lai satiksme ielās būtu droša."
Kā stāsta D. Skrodelis, Ausekļa ielas posmu no Pils līdz Raiņa ielai šobrīd izbrauc gandrīz 9000 automašīnu diennaktī, bet šī posma vidējā diennakts caurlaidība ir 10 000. "Pēc kāda laika Ausekļa iela aizsprūdīs. Jau tagad jebkurš pasākums pilsētas centrā tajā rada "korķi". Un vienlaikus tur ir arī vislielākā gājēju kustība." Izvērtējot abu pētījumu rezultātus, pašvaldības speciālisti nolēma pasūtīt profesionālu pētījumu par pilsētas centrālo – Ausekļa ielu, kas veikts 2012. gada rudenī. Tā rezultātā pašvaldība saņēmusi konkrētas rekomendācijas. Turklāt veikts pilnīgs pilsētas centra ielu ceļa zīmju audits. Pētījuma autori, piemēram, rekomendē Ausekļa ielu veidot par galveno ielu visā tās garumā, tas mainītu transporta plūsmu krustojumā ar Raiņa ielu. Papildus izpētīta satiksmes intensitāte un problēmas L. Paegles, Lakstīgalas, Šveices ielas krustojumos, lai noskaidrotu, kur paliek mašīnas, kas iebraukušas centrā.
Lai novērstu visas konstatētās problēmas, izpildītu rekomendācijas, kas dažviet nozīmē krustojumu pilnīgu pārbūvi, pašvaldībai nepieciešams ieguldīt vairākus miljonus latu. Tā kā tik lielu naudas summu atvēlēt šim mērķim neesot iespējams, veicamie darbi sadalīti pa kārtām. Šogad paredzēts sakārtot norādes zīmju izvietojumu, svarīgi, lai tās būtu pareizā izmērā, labi redzamas un saprotamas. Tāpat turpināsies darbi pie gājēju pāreju apgaismojuma izveides. Pagājušajā gadā jau tika uzstādīts speciālais apgaismojums 30 pārejām, šogad šis darbs tiks turpināts gan Siguldā, gan Allažos.
"Pilsētniekiem jāsaprot, ka pašvaldība lēmumus par satiksmes organizēšanu pilsētā nepieņem haotiski. Tiem par pamatu kalpo minētie pētījumi. Saistībā ar pilsētas centru jāņem vērā, ka Gāles iela–Ausekļa iela–Raiņa iela ir valsts nozīmes autoceļa posms, pašvaldība var tikai rekomendēt veikt kādas izmaiņas saistībā ar šo ielu rekonstrukciju un satiksmes organizāciju. Ja VAS "Latvijas Valsts ceļi" tām piekrīt, tad bieži vien darbi jāveic pašai pašvaldībai par savu naudu, gala rezultātu uzdāvinot valstij. Tā arī nākas darīt, ja pašvaldība vēlas uzlabot satiksmes infrastruktūru savā pilsētā, bet valstij tam nepietiek naudas."
