Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tieši Salaspils pašvaldībā SIA "VN Management" atrada dzirdīgas ausis vērienīgā projekta realizēšanai. Iedzīvotāju protesti saņemti tikai pēc sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām. Tas licis deputātiem vēlreiz atgriezties pie jautājuma par rūpnīcas ietekmi uz daudzdzīvokļu namu ciematu, kas no rūpnīcas būvniecībai iegādātā zemesgabala "Lauciena" atrodas rokas stiepiena attālumā.

Sabiedriskā apspriešana formāli notika, taču aconiešiem paslīdēja garām aicinājums domas izteikt vairākus kilometrus attālajā Salaspils novada domē. "Cilvēciski var saprast, ka atkritumu vārda piesaukšana vien jau izraisa alerģiju," komentē Salaspils novada domes deputāts Andrejs Svilāns ("Zaļo un zemnieku savienība").

Viņaprāt, uzņēmums savu aizstāvības runu teicis pārliecinoši – par vides piesārņošanu iedzīvotājiem vairs nav jāuztraucas. Tiesa, lai būvniecību varētu sākt, jāsagaida ietekmes uz vidi novērtējums – ja tas būs negatīvs, tad process apstāsies. Šādam scenārijam nav pamata – uzskata SIA "VN Management" pārstāvis Artūrs Skroderis.

Rūpnīcā pāršķiros un pakos pārstrādei metālu, kartonu, tekstilu, polimērus. Attīstoties dalītās vākšanas sistēmai Latvijā un ņemot vērā Eiropas Komisijas prasības šķirot aktīvāk, radīsies liels to materiālu daudzums, kurus pirms sūtīšanas pārstrādei nepieciešams pāršķirot un sapresēt ķīpās.

"No iedzīvotājiem nevar prasīt 100 % pārstrādes procesa specifikācijai atbilstošu materiālu plūsmu," skaidro Kārlis Bardelis, "VN Management" pilnvarotā persona. Izejvielu šķirošanas un apstrādes kompleksa kapacitāte būšot vismaz 30 000 tonnu gadā. K. Bardelis neatklāj, cik lielus līdzekļus plānots ieguldīt rūpnīcas būvniecībai un iekārtu iegādei. Investīciju ieguldītājs rūpnīcā ir uzņēmumu grupa "Eko Baltija", kuras sauklis skan šādi: "Nekas nav zemē metams." Kā stāsta grupas pārstāve Jana Duhovska, tajā ietilpst deviņi Latvijas uzņēmumi, tostarp "Eko Rīga", Siguldas "Jumis" un citi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, arī divas plastmasas pārstrādes rūpnīcas.

Attīrītie un sašķirotie materiāli tiks transportēti uz pārstrādes uzņēmumiem. Papīrs un kartons uz "Līgatnes papīrfabriku", stikla lauskas uz "Paņevežas stiklas", plastmasas pudeles uz "PET Baltija", plastmasas maisiņi, cietās plastmasas sadzīves ķīmijas iepakojums un kannas uz "Nordic Plast" ražotni Olainē. Liela daļa sašķirotā otrreizējai pārstrādei derīgā materiāla tiks eksportēta uz pārstrādes rūpnīcām citviet Eiropā. "Pretējā virzienā tas nenotiks – šķirosim vienīgi Latvijā radušos atkritumus!" sola Artūrs Skroderis.

Būvniecību paredzēts sākt pēc visu atļauju saņemšanas un saskaņošanas šogad pavasarī. Šķirošanas kompleksa nodošana ekspluatācijā plānota 2014. gada nogalē. Rūpnīcā strādāt īpaši tiks aicināti Acones iedzīvotāji, sola K. Bardelis.

"Saņemot iedzīvotāju iebildumus par draudiem videi, skaidrojām, ka līdzīgas jau gadiem darbojas daudzviet Eiropā, tās atbilst visu Eiropas Savienības valstu vides dienestu prasībām. Noteikti tiks ņemts vērā ierosinājums padarīt objekta ēku un apkārtni "zaļāku", tāpēc šobrīd arhitektu komanda strādā pie risinājuma, kas maksimāli saglabās zaļo zonu," skaidro K. Bardelis.

Rūpnīca vismaz uz papīra jau top, kamēr kaimiņos Stopiņu novadā esošo atkritumu apsaimniekošanas lieluzņēmumu "Getliņi Eko" sapurinājis skandāls par līdzīgas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības neveiksmīgo konkursu. Eiropas Savienības regulas paredz, ka no 2015. gada Getliņos obligāti jāveic atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo tas Iepirkumu uzraudzības birojā nemitīgi apstrīdēts. Konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2013. gada 19. februāris.

Iesaistītās personas zina teikt, ka konkurenti nav ieinteresēti šķirošanas rūpnīcas attīstībā viņiem deguna priekšā – Aconē. "VN Management" pārstāvis Artūrs Skroderis: "Esam ciešā sasaistē ar "Getliņi Eko", jo mūsu darbības rezultātā samazināsies apjoms atkritumiem, ko šobrīd tur vienkārši apglabā, – vairāk nonāks otrreizējā pārstrādē. Turklāt Getliņos nesen veiktas investīcijas, lai palielinātu apglabāšanas teritorijas. Eiropā gan ir vairāk nekā 400 līdzīgu rūpnīcu un daudzas no tām pastāv līdzās. Tallinā tādas ir divas, turklāt pilsētvidē. Redzu, ka nākotnē arī Rīgai būs vairākas šādas rūpnīcas, un tās varēs pastāvēt līdzās."

"Getliņi Eko" valdes priekšsēdētāja Imanta Stirāna paustais viedoklis "Rīgas Apriņķa Avīzei" ir kodolīgs: "Mēs augsti vērtējam SIA "Eko Rīga" profesionalitāti un darbību nozarē un aicinām viņus tikpat aktīvi iesaistīties, iesniedzot savu projektu "Getliņi Eko" izsludinātajā konkursā par sadzīves atkritumu sagatavošanu apglabāšanai."