"Šo fantastisko ideju noskatīju Portugālē, kur pašvaldība kādā pussagruvušā ēkā bija izveidojusi akadēmiju cilvēkiem pēc 50." D. Jurēvica atklāj, ka akadēmijā latviešu delegācija viesojusies bez iepriekšēja brīdinājuma, bet arī tobrīd mācības notikušas pilnā sparā. "Vienā telpā pensionāri apguva datorzināšanas, otrā – mācījās spēlēt mūzikas instrumentus. Cilvēkam jāsamaksā tikai pieci eiro, un var mācīties visu mēnesi," skaidro domes priekšsēdētāja un pauž pārliecību, ka šāda iespēja vajadzīga arī Pierīgas vecākajai paaudzei.
"Sākumā domājām, ka akadēmiju varētu atvērt pie mums, Carnikavā, bet Pierīgas pašvaldību īpašumā ir daļēji apsaimniekota [agrākā Rīgas rajona padomes] ēka Lāčplēša ielā 24 Rīgā, kura būtu ļoti piemērota. Tāpēc vēlos uzrunāt Pierīgas novadu vadītājus, lai veidotu pirmo senioru akadēmiju Latvijā." Portugāles praksē šajās akadēmijās darbojas brīvprātīgie pedagogi, un D. Jurevica paredz, ka tādi atrastos arī Latvijā.
Braucienu, ko organizēja Rīgas plānošanas reģiona administrācija, Carnikavas domes priekšsēdētāja raksturo kā izdevušos. "Līdz šim mums nav bijusi veiksmīga pieredze ar citu valstu pašvaldībām, taču šī vizīte beidzot bija veiksmīga. Braucieni ir ļoti vērtīgi, bet tie nav lēti." Brauciens uz Portugāli Carnikavas pašvaldībai esot izmaksājis vairāk nekā 1000 latu.
Iepriekš mēģināts veidot sadarbību arī ar citām pašvaldībām, taču, piemēram, spāņi uz aicinājumu apmeklēt nēģu svētkus Carnikavā tā arī neesot atsaukušies. Pašvaldība vairāk skatās uz tuvākiem sadarbības partneriem – Lietuvu, Igauniju, Poliju.
Senioru akadēmiju – katrā novadā
Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāja Aija Kušķe abām rokām ir par to, lai pensionāri apgūtu jaunas zināšanas. "Mūsu paaudzei vienmēr interesējis dzīvot līdzi laikam, tādēļ visu Pierīgas pensionāru organizāciju vadītāji esam apvienojušies un, no septembra līdz maijam regulāri sanākot kopā semināros, vismaz divas reizes mēnesī klausāmies lekcijas par dažādām tēmām: politiskām, juridiskām, sociālām, veselības."
Pēc lekcijām organizāciju vadītāji jauniegūtajās zināšanās daloties ar pārējiem organizācijas biedriem vai lektorus aicina uz papildu lekcijām novados. A. Kušķe mudina veikt aptauju un senioru akadēmijas izveidi vispirms apspriest kopā ar pensionāru asociāciju vadītājiem. Kā nopietnu šķērsli Kušķes kundze saskata sabiedriskā transporta pieejamību un lielās biļešu cenas. "Ideja veidot senioru akadēmiju ir laba, bet vispiemērotāk būtu, ja tā būtu nevis Rīgā, bet gan pensionāri varētu izglītoties tieši savu novadu centros."