To 13. decembrī Tieslietu ministrijas (TM) rīkotajā Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" atklāšanas pasākumā klātesošajiem pastāstīja IeVP priekšnieks Visvaldis Puķīte, vēsta LETA. IeVP realizēs projektu "Jauna nodaļa Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību", un mets jaunajai nodaļai jau ir sagatavots, apstiprināja V. Puķīte.
Narkotikas pirms nonākšanas ieslodzījuma vietās ir lietojuši 66 % jeb 3012 ieslodzīto, savukārt ieslodzījuma vietās tās lieto teju 800 notiesāto, skaidroja V. Puķīte. Tāpat ik gadu ieslodzītajiem tiek atsavināts vairāk nekā viens kilograms narkotisko un psihotropo vielu, kas ir milzīgs skaitlis. IeVP priekšnieks uzsvēra, ka galvenokārt šī iemesla dēļ ieslodzīto vidū izplatās daudzas slimības, un patlaban nav ilgtspējīgas ārstniecības programmas, lai to mazinātu.
Galvenais projekta mērķis ir izveidot sistēmu, pēc kuras būs iespējams strādāt ar atkarīgajiem ieslodzītajiem. Šajā slimnīcā jeb aprūpes vietā varēs uzturēties aptuveni 210 ieslodzīto, kas nākotnē varētu sekmēt kāda cietuma slēgšanu, un tas varētu būt Šķirotavas cietums.
Papildus V. Puķīte minēja, ka Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem arī tika atklāta ar NFI atbalstu, tāpēc arī šī projekta realizāciju paredz kā veiksmīgu. NFI šim projektam atvēlēja 7 037 945 eiro (4 926 561 latu).
Tikmēr Valsts probācijas dienesta (VPD) pārstāvis, kā arī "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)" projekta vadītājs Imants Jurevičius klātesošajiem paskaidroja, ka projekta galvenais mērķis ir maksimāli samazināt ieslodzīto personu skaitu Latvijas ieslodzījuma vietās. Jau tagad projekta realizēšanai ir sākts elektroniskās uzraudzības pilotprojekts, kura laikā kā viens no variantiem tiek apzināta elektronisko aproču ieviešana likumpārkāpēju uzraudzībai.
I. Jurevičius norādīja, ka elektroniskā uzraudzība ir vesels pasākumu komplekss, un patlaban darba grupā tiek strādāts pie tā, lai izvēlētos, kāds modelis uzraudzības sekmēšanai būtu vislietderīgākais. Pirmās elektroniskās aproces Latvijā varētu tikt izmantotas 2014. gada beigās.
Tāpat projekta laikā tiks daudz strādāts pie resocializācijas sistēmas attīstīšanas, un viens no mērķiem ir speciālas programmas izveide nepilngadīgo likumpārkāpēju uzraudzībai sabiedrībā, kā vienu no iespējām minot arī brīvprātīgo darba vietu izveidi. Projektu plānots realizēt no nākamā gada pirmā ceturkšņa līdz 2016. gada aprīlim. Kopējais finansējums tam ir 2 650 428 eiro (1 855 299 latu).
Savukārt Valsts policija (VP) ar projekta "Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu standartu uzlabošana" palīdzību renovēs desmit īslaicīgās aizturēšanas vietas, tāpat tiks renovētas 11 pagaidu turēšanas vietas, kur personas tiek uzturētas līdz trim stundām. Tāpat projekts paredz uzlabot darbinieku prasmes darbā ar aizturētajiem, skaidri definējot aizturēto tiesības un pienākumus, kā arī turpmāk šajās vietās strādās speciāli apmācīti darbinieki, kuriem gan nebūs lēmumu pieņemšanas tiesību.
Projekta izmaksas ir 2 827 565 eiro (1 979 295 lati) – valsts no sava budžeta piešķirs 349 287 latus.
TM Valsts sekretāra vietnieks stratēģijas jautājumos Inguss Kalniņš aģentūrai LETA paskaidroja, ka nauda gan no Norvēģijas, gan no valsts ir piešķirta, un tās apmērs projektu izstrādes gaitā nemainīsies, vienīgās korekcijas varētu skart projekta laikā īstenotos pasākumus. Tāpat I. Kalniņš atzīmēja, ka programma jau ir atbalstīta, tomēr tās pilnīga apstiprināšana varētu tikt panākta nākamā gada sākumā.
TM 13. decembrī organizēja NFI programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" atklāšanas pasākumu, kurā klātesošajiem tika prezentēti programmā ieplānotie projekti. 2009.–2014. gadā TM programma ir saņēmusi vislielāko Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējumu, kas veido nedaudz vairāk par 13 miljoniem eiro (9,1 miljonu latu), savukārt kopējais programmas finansējums ir 15 360 000 eiro (10 750 000 latu).
Programmas mērķis ir uzlabot korekcijas dienestu sistēmu saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību prasībām, sadarbojoties ar attiecīgā sektora un nozares institūcijām Norvēģijā un citās valstīs.