Centienus ierobežot alkohola patēriņu tieši jauniešu vidū pozitīvi vērtē Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns. Viņš gan neslēpj, ka liela nozīme būs tam, kā reaģēs sabiedrība un cik godprātīgi būs tirgotāji.
"Mēs varam radīt ierobežojumus, cik gribam, bet tie, kuriem būs vēlme, vienmēr atradīs iespējas, kur alkoholu iegādāties. Nevienam jau nav noslēpums, ka pie tā var tikt arī tie jaunieši, kuri nav sasnieguši 18 gadus. Ja veikalā nedod, bieži vien viņi stāv pie tā un prasa kādam pieaugušajam, lai nopērk gan alkoholu, gan cigaretes. Un, kas pārsteidzošākais, – ir tādi, kuri to arī izdara," atklāj Mārupes vidusskolas direktors.
Skolas teritorijā gan neviens alkoholu atklāti nelietojot, jo to aizliedz mācību iestādē pastāvošie iekšējās kārtības noteikumi, bet ārpus tās pedagogu rokas esot par īsu. "Bieži vien problēmas rodas svinīgajos pasākumos un ekskursijās, jo tajās alkohola neiztrūkst. Protams, ar šņabja pudeli neviens uz klases vakaru vai skolas balli nenāk. Skolēni ir daudz attapīgāki, bieži vien grādīgo dziru ielej limonādes pudelē. Pedagogiem, it īpaši klases ekskursijās, tās ir papildu problēmas," zina stāstīt J. Lagzdkalns.
Vai jaunie ierobežojumi kaut ko mainīs, rādīšot laiks, jo, piemēram, centieni samazināt smēķētāju skaitu ar stingrākiem noteikumiem esot tikai daļēji efektīvi. "Tiem vidusskolēniem, kuri sasnieguši 18 gadus, līdzīgi kā visiem citiem, ir jāievēro iekšējās kārtības noteikumi, kas aizliedz smēķēt skolas teritorijā, taču aiz mācību iestādes žoga esam bezspēcīgi. Viņi ir pilngadīgi, un skolas personālam nav tiesību aizrādīt," uzsver Mārupes vidusskolas direktors.
Jaunos noteikumus, kuru mērķis ir ierobežot jauniešu kāri pēc grādīgās dziras, pozitīvi vērtē arī Inčukalna novada Vangažos esošās privātās alus darītavas "Brālis" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bērziņš. "Mēs esam "par" šādiem ierobežojumiem, jo tas ir pozitīvi, ka valstiskā līmenī tiek domāts, kā samazināt alkohola patēriņu tieši jauniešu vidū," M. Bērziņš.
Par jaunajiem ierobežojumiem uzņēmums nesatraucas arī tādēļ, ka jaunieši nav "Brāļa" alus mērķauditorija. "Mūsu produkciju vairāk ir iecienījuši nobrieduši cilvēki, pēc 30," tā Inčukalna alus darītavas vadītājs.
Šonedēļ Saeimas komisijā iesniegti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Alkoholisko dzērienu aprites likumā, un tie pamatoti ar to, ka alkohola patēriņš jauniešu vidū Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas kopienas valstīs.
Ja īpašnieks pieļāvis nelikumīgu alkohola izgatavošanu, glabāšanu vai realizāciju savā īpašumā, pirmajā reizē viņš tiks brīdināts, viņam būs iespēja novērst šo situāciju, savukārt, ja to nedarīs, īpašnieku sauks pie atbildības.
Atbildība paredzēta arī pusaudžiem par alkohola iegādāšanos vai pilngadīgas personas kā starpnieka iesaistīšanu alkohola iegādē. Par šādiem pārkāpumiem pusaudzim varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Ja tas būs izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, nepilngadīgajam draudēs naudas sods no 25 līdz 50 latiem.
Soda sankcijas paredzēšana pusaudžiem novērsīs nevienlīdzīgo situāciju, ka alkoholisko dzērienu tirgotāji tiek saukti pie administratīvās atbildības, bet nepilngadīgas personas pie atbildības netiek sauktas.
Tāpat grozījumi arī paredz administratīvo atbildību par alkoholisko dzērienu pārdošanu personai vecumā no 18 līdz 25 gadiem, ja pircējs neuzrāda personu apliecinošu dokumentu. Par to varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem. Šāda atbildība nepieciešama, lai nebūtu tādu gadījumu, ka pārdevējs, spriežot pēc pircēja ārējā izskata, pārdod alkoholu pusaudzim, kurš izskatās pēc pieaugušā.
Par alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos reibumā izglītības iestādē, tās teritorijā vai dienesta viesnīcā paredzēts brīdinājums vai naudas sods līdz 25 latiem. Ja tas būs izdarīts atkārtoti gada laikā, draudēs naudas sods līdz 50 latiem. Šādi tiktu novērsta situācija, ka izglītojamie ikdienā "saskaras ar negatīviem un veselībai kaitējošiem uzvedības modeļiem".
Likumprojekts arī paredz pastiprināt sankciju par atkārtotu nepilngadīgā iesaistīšanu alkohola lietošanā un novešanu līdz dzēruma stāvoklim. Grozījumi arī paredz no 16 līdz 18 gadiem paaugstināt bērna vecumu, kad vecākiem jāuzņemas atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, tostarp par bērna alkohola lietošanu.
Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz aizliegt alkohola mazumtirdzniecību izglītības iestādē, tās teritorijā vai dienesta viesnīcā. Grozījumi paredz aizliegt alkohola mazumtirdzniecību arī sociālās aprūpes iestādēs un teritorijā analoģiski, kā jau tas ir aizliegts ārstniecības iestādēs un to teritorijā.
Likumprojekts arī paredz aizliegt alkohola mazumtirdzniecību valsts un pašvaldību iestāžu telpās. Saskaņā ar grozījumiem lielveikalos alkoholu tirgot pieļaujams tikai atsevišķā nodaļā. Minētā aizlieguma mērķis ir novērst situācijas, ka alkoholiskie dzērieni ir viegli pieejami jebkuram veikala apmeklētājam, tostarp pusaudžiem.
Tāpat paredzēts alkoholisko dzērienu reklāmā iekļaut informāciju par alkohola pārdošanas un iegādāšanās aizliegumu. Jaunie noteikumi paredz tiesību atņemšanu juridiskajām personām uz zināma veida komercdarbību par atkārtotu alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem.
Pētījumi un datu analīze ir satraucoša, jo apstiprina, ka līdzšinējā alkohola pieejamības ierobežošanas politika jauniešiem ir bijusi neefektīva, jauniešu alkohola pieejamības un lietošanas rādītāji vērtējami kā augsti un ir saglabājušies 2007. gada līmenī, vēsta aģentūra LETA.