Pilsētas centrā esošās dzelzceļa pārbrauktuves tehniskais risinājums ar sensoru darbību bremzē dzelzceļa šķērsošanu un autotransporta kustību cauri pilsētas centram, norāda Salaspils novada domes Attīstības daļas vadītājs Ansis Grantiņš.
"Piemēram, elektrovilcienam tuvojoties Salaspils stacijai no Ogres, pārbrauktuve ir ciet pat piecas vai septiņas minūtes, kamēr elektrovilciens apstājas stacijā, izlaiž pasažierus, ielaiž pasažierus un uzsāk kustību pārbrauktuves virzienā. Sarežģīta situācija veidojas arī dzelzceļa remontdarbu laikā, kad dzelzceļa drezīna lēnā garā kursē abos virzienos dažus desmitus metru pie pārbrauktuves, bet 30–50 automašīnu gaida pārbrauktuves atvēršanu," skaidro speciālists.
Pērn veikta Salaspils dzelzceļa pārbrauktuves darbības uzskaite. Laika posmā no plkst. 7 līdz 10 pārbrauktuve bija slēgta 68 minūtes jeb 38 % laika. Vidējais laiks, uz kādu pārbrauktuve tiek aizvērta, bija 3,2 minūtes, savukārt atvērta – vidēji 5,3 minūtes.
"Ņemot vērā iegūtos rezultātus, kā arī mācību gada mēnešos pārliecinoties par automašīnas rindas garumu, var secināt, ka reizēm, lai autotransports šķērsotu dzelzceļu pārbrauktuvi, tam rindā ir jāpavada gandrīz 15 minūtes vai pat vairāk," novērojis A. Grantiņš.
Kā noskaidrots, labākais problēmas risinājums ir tuneļa izbūve. Tuneļa izmaksas tiek lēstas aptuveni 4,2 miljonu latu apmērā. Tā kā pašvaldības budžetam tā ir ļoti liela summa, pēdējos divus gadus ir meklētas iespējas projekta finansēšanai no ārējā finansējuma avotiem. "Šādu iespēju meklēšana ir vainagojusies ar panākumiem, un pašlaik ir divas alternatīvas projekta finansēšanai.
Pirmā alternatīva ir projekta finansēšana no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem 2014.–2020. gadā. Jau vairāk nekā gadu notiek gatavošanās šim periodam, un tuneļa izbūve ir iekļauta Rīgas Plānošanas reģiona prioritāro investīciju projektu sarakstā.
Otrā alternatīva ir saistīta ar Salaspils pašvaldības dalību programmas "Inteliģenta enerģija Eiropai" projektā "CONURBANT", kura mērķis ir samazināt pašvaldības teritorijā dažādos tautsaimniecības sektoros saražotās CO2 daudzumu. "To, kuru no alternatīvām izdosies realizēt, rādīs laiks – tiks izmantots tas ārējā finansējuma avots, kuru būs iespējams piesaistīt ātrāk, taču līdz šim paveiktais ļauj būt optimistiem un cerēt, ka jau 2014. vai 2015. gadā tiks sākta tuneļa būvniecība," teic A. Grantiņš.