Šajā valsts sektorā nodarbinātie cer, ka deputāti lems par vairāku simtu tūkstošu latu pielikumu dienesta trūcīgajam budžetam. Ja tas nenotiks, darbinieki draud streikot.
Taupība kļuvusi bezatbildīga
VPD 2009. gadā piedzīvoja krasu finansējuma un līdz ar to arī darbinieku skaita un palikušo ierēdņu algu samazinājumu. Joprojām VPD ir viena no retajām valsts pārvaldes iestādēm, kuras pamatdarbības nodrošināšanai valsts budžetā finanšu līdzekļus grūti atrast. Citur ierēdņi strādā 40 stundas nedēļā un jau šobrīd saņem piemaksas pie algas un pabalstus, bet probācijas darbinieki spiesti strādāt vien 32 stundas nedēļā un attiecīgi saņem arī mazāk.
Dienests jau trīs gadus neveic vairākas funkcijas, kas nāk par sliktu sabiedrības drošībai, jo netiek darīts viss iespējamais, lai novērstu atkārtotu noziegumu izdarīšanu. PVD darbinieki, kas veic tiešo darbu ar klientiem – atbrīvotajiem no ieslodzījuma vietām –, pašlaik par četru dienu darba nedēļu saņem Ls 200–250 latu lielu mēnešalgu uz rokas, bet piemaksa par darba bīstamību ir tikai 1 % apmērā – aptuveni divi lati mēnesī.
Pirms deviņiem gadiem izveidotā dienesta uzdevums ir sekmēt sabiedrības drošību un noziedzības novēršanu valstī. Probācijas klienti ir izdarījuši kriminālnoziegumu un vai nu izcieš noteikto sodu, vai papildsodu sabiedrībā.
Redzot, ka valdība sākusi piešķirt prēmijas atsevišķu iestāžu darbiniekiem un runāt par algu paaugstināšanu valsts uzņēmumu padomēs un citviet, VPD darbinieki 21. septembrī rīkoja piketu pie valdības nama, citu prasību vidū izsakot vajadzību palielināt piemaksas par darba bīstamību līdz 10 % no darba algas. Valdība nākamā gada budžetā esot ieplānojusi palielināt VPD budžetu par 375 850 latu, kas ļautu dienestam atgriezties pie 40 stundu darba nedēļas un atjaunot daļu no pārtrauktajām funkcijām, bet ar šiem līdzekļiem nepietiks vispārējai darbinieku algu un arī piemaksu palielināšanai. Dienesta arodbiedrība turpinās cīnīties.
Par to, ka situācija ar probācijas dienestam piešķirto budžetu nav adekvāta, liecina arī fakts, ka ar pagājušā gada oktobri dienestam ir jāpilda jauna funkcija – probācijas uzraudzība kā papildsods. Bet finansējums šīs funkcijas pildīšanai netika piešķirts. Tā kā šī uzraudzības funkcija galvenokārt attiecas uz dzimumnoziedzniekiem, tad naudas dalītāju rīcību var vērtēt vismaz kā bezatbildīgu.
Valsts probācijas dienesta Rīgas rajona teritoriālajai struktūrvienībai ir trīs filiāles – Olainē, Salaspilī un Siguldā, tajās kopā strādā 20 darbinieki. Latvijā kopā Probācijas dienestā pašlaik strādā 376 darbinieki, gada laikā katrs darbinieks strādā ar aptuveni 55 klientiem. Situācijā, kad probācijas dienesta funkcijas ir ierobežotas, tiesām un prokuratūrai pietrūkst dienesta sniegtā likumpārkāpēju izvērtējuma, kas atviegloja spriedumu gatavošanu.
Darbs bīstams, bet veselības apdrošināšanas nav
Rīgas rajona teritoriālās struktūrvienības vadītāja Aija Rozena nevar pašlaik skaidri pateikt – būs dienesta darbinieku streiks vai nebūs. It kā jau neliela uzvara ir izcīnīta, kaut neliels dienesta budžeta palielinājums ir panākts, tomēr visas VPD darbinieku arodbiedrības prasības nav izpildītas.
Kā vienu no būtiskākajām prasībām A. Rozena min piemaksas par darba bīstamību palielināšanu: "Olaines filiāles darbinieki Olaines cietumā, kurā ārstējas ieslodzītie no visiem Latvijas cietumiem, apmeklē notiesātos. Iedomājieties, kāda tur ir bīstamība veselībai, jo daļa ieslodzīto ir inficēti ar HIV, tuberkulozi. Mūsu darbiniekiem ar viņiem ir jāstrādā. Taču darbiniekiem nav pat veselības apdrošināšanas. Tiesa, ir dzīvības apdrošināšana, paldies, protams, arī par to, bet gribētos kaut kādu atbalstu saņemt, arī vēl dzīvam esot." Aija Rozena uzskata, ka piemaksai par darba bīstamību būtu jābūt vismaz 20 % algas apmērā tiem darbiniekiem, kas tieši strādā ar klientiem.
Uz jautājumu, vai dienestā nav liela kadru mainība, ja ir tik mazas algas un slikti darba apstākļi, A. Rozena atbild: "Darbiniekus noturēt pašlaik ir relatīvi vieglāk, jo ir bezdarbs. Ja būtu normāla darba tirgus situācija, pieļauju, kadru mainība būtu daudz lielāka. Mēs turamies arī tāpēc, ka savā veidā esam šī darba patrioti. Lielākajai daļai tas ir aicinājums. Tāpēc šķiet neaptverami, ka Saeima un valdība nesaprot vai nesaskata to, kā mēs strādājam, un brīnos, kā mūsu valstī jautājumu par sabiedrības drošību var tik pavirši vērtēt. Tas nozīmē, ka sabiedrības drošība nav prioritāte."
Novecojušie datori "iesilst" stundu
VPD Rīgas rajona teritoriālās struktūrvienības darbu apgrūtina arī novecojusī biroja tehnika. "Kad no rīta ieslēdzu datoru, tikai pēc stundas varu ar to raiti strādāt. Darbiniekiem daudzi dokumenti ir jāskenē, bet ir tikai viens skeneris uz 6–7 darbiniekiem, turklāt tas strādā ļoti lēni. Tāpēc es varu izteikt vislielāko pateicību saviem darbiniekiem par viņu pacietību, ka viņi nav aizbēguši, ka viņi saskata sava darba jēgu."
"Probācija savā laikā skaitījās valsts progresivitātes pazīme, pat Eiropas Savienībā Latvija nevarēja iestāties, līdz šī joma nebija sakārtota. Apbrīnojama valsts attieksme, jo problēmas ir ne tikai ar novecojušo biroja tehniku, bet arī ar telpu īres un komunālo pakalpojumu apmaksu. Man ir sāpīgi, skatoties, kā mani cilvēki strādā, cik ļoti cenšas labi izdarīt savu darbu, kā rodas stress samazinātā darba laika dēļ. Ļoti minimāli tiek piemaksāts par kolēģa aizvietošanu," emocionāli par ikdienas probācijas dienesta darbu stāsta Aija Rozena.
"Darbinieki tiek īpaši apmācīti. Taču bez apmācības jau šūpulī ir jābūt ieliktām dzīves pamatvērtībām. Tikai, ja mums pašiem ir saprotamas un pieņemamas sabiedrības savstarpējās uzvedības normas, ja mēs tās esam pieņēmuši kā pašas par sevi saprotamas, tikai tad mēs varam savu saprašanu dabiskā veidā paskaidrot klientiem. Esmu pateicīga saviem kolēģiem par ieguldīto darbu, bet it īpaši par spēju saskatīt un nepazaudēt ideju, par iekšējo spēku un prasmi uzmundrināt citam citu un iesākto turpināt."
"Iedomājieties, kāda ir bīstamība Olaines cietumā, kur daļa ieslodzīto ir inficēti ar HIV, tuberkulozi. Mūsu darbiniekiem ar viņiem ir jāstrādā. Taču darbiniekiem nav pat veselības apdrošināšanas. Tiesa, ir dzīvības apdrošināšana, paldies, protams, arī par to, bet gribētos kaut kādu atbalstu saņemt, arī vēl dzīvam esot," sašutusi Aija Rozena./Foto: Ilze Ratniece