Zinātnē būtiskākais ir paveiktais un pašlaik veicamais. Ar Baldones observatorijas kolektīva gādību ir izdots un pašlaik tiek pilnveidots visās pasaules observatorijās atklāto oglekļa zvaigžņu katalogs, kura reitingu atspoguļo fakts, ka kataloga informāciju 2011. gadā astronomi no citām pasaules valstīm izmantojuši 150 tūkstošu reižu. Katalogu sastādīja tieši Baldones observatorijā, jo šo observatoriju uzskata par vadošo oglekļa zvaigžņu pētījumos. Observatorijā ir atklāti un izpētīti 5 % no zināmām oglekļa zvaigznēm. Turklāt 53 no tām atklātas tieši pēdējos gados, pēc lielākā Baltijā Baldones Šmita teleskopa galvenā spoguļa atstarojošās virsmas atjaunošanas un modernas gaismas uztveršanas aparatūras – lādiņsaites kameras uzstādīšanas.
Baldones observatorijā ir atklātas 70 novas – lielas masas zvaigznes, kuras savā dzīves beigu posmā uzsprāgst. No 2008. gada observatorija piedalās starptautiskā programmā – Saules sistēmas mazo ķermeņu, sevišķi to, kuri ir bīstami Zemei, izpētē. Četros gados observatorijā ir atklātas 32 jaunas mazās planētas jeb asteroīdi. Tie ir pirmie Latvijas astronomu atklātie Saules sistēmas objekti, no kuriem diviem ir arī doti ar Latviju saistīti vārdi – "Baldone" un "Ikaunieks".
Observatorijā pašlaik veic 22 000 Šmita teleskopa astronomisko plašu arhīva pārnešanu elektroniskajā vidē, lai to varētu izmantot visas pasaules astronomi. Topošā datubāze būs unikāla, jo satur informāciju par apmēram 220 tūkstošu zvaigžņu dinamiku 40 gadu periodā. Tādu astronomisko arhīvu pasaulē praktiski nav.
LU Astronomijas institūts, kuras struktūrā ir observatorija, apvienojās asociācijā ar diviem citiem Latvijas Universitātes institūtiem un pieteica projektu fotonikas pētījumu jomā. Pieteikumā institūti parādīja savu iepriekšējo gadu veikumu un atspoguļoja nākotnes nodomus. Projekts tika augsti novērtēts un ieguva otro labāko vērtējumu atklātā Eiropas konkursā (starp 291 pieteikto projektu) un ieguva līdz šim lielāko finansējumu Latvijas zinātnes attīstībai – 3,8 miljonu eiro 2012.–2015. gadam. Līdzekļi, protams, ir piešķirti ne jau šo trīs institūtu zinātnieku algām vai remontdarbiem. Tie paredzēti zināšanu apmaiņai ar Eiropas sadarbības partneriem, institūtos strādājošo repatriēto latviešu un uzaicināto ārzemju zinātnieku algām, konferenču organizēšanai, komandējumiem uz konferencēm, apmēram 10 % aparatūras pirkumiem.
Projekts veicinās vairākas interesantas izstrādnes nakts atmosfēras, mikro/nanofotonikas, biofotonikas pētījumu jomās, lāzeru aparatūras pilnveidošanā, unikālas astronomiskās datubāzes izveidošanā. Projekts trīs gados ienesīs apmēram 1 miljonu eiro Latvijas valsts budžetā nodokļu veidā no 14 repatriēto un pieaicināto zinātnieku Eiropas mēroga algām, PVN u. c. Un te jāsāk runāt par problemātisko Latvijas zinātnes finansējuma pusi.
Runa nav tikai par visiem zināmo un maz cilāto faktu – apmēram par 10 reizes mazāko zinātnes finansējumu nekā "vecajās" Eiropas valstīs, kas Latvijā sastāda ~0,3 % no IKP, bet arī pilnīgu vienaldzību no mūsu valdošo aprindu puses, lai vismaz pieklājības pēc atbalstītu projektā iesaistītos Latvijas zinātniekus, ja ne atgrieztu šo 1 miljonu institūtiem, kuri tomēr ir bezpeļņas organizācijas. Kāda tad ir reālā situācija, piemēram, LU Astronomijas institūtā? Iepriekšējā gadā finansējums tiešām bija 53 tūkstoši latu, šogad gan jāsaka, ka ar asprātīgo PLE (pilnā laika ekvivalenta) nosacījumu ieviešanu politiķiem ir izdevies "nogriezt" vēl piecus tūkstošus, formāli nesamazinot finansējumu zinātnei.
Tikai nedomājiet, ka šie tūkstoši ir izdalīti tikai Baldones observatorijai (par šādu summu observatorijai mēs būtu pārlaimīgi). Ar šo naudiņu ir jānodrošina arī vēl lāzeru stacijas darbība, kura atrodas Botāniskā dārza teritorijā Rīgā un visu 21 Astronomijas institūta zinātnieka alga.
Nav jābrīnās, ka šādos zinātnes mērdēšanas apstākļos nav veikts kosmētiskais remonts visām ēkām, kurās vēl astoņdesmitajos gados (t. i., tikai vienā Baldones observatorijā) strādāja 76 darbinieki. Tomēr, neraugoties uz visu, astronomiskie novērojumi notiek, par to esamību varētu gan vislabāk pārliecināties ne jau apmākušās rudens dienās, bet brīnišķīgajās Latvijas skaidrajās naktīs. Astronomi joprojām strādā cerībā uz gaišāku nākotni, jo katra sevi cienoša valsts lepojas ar savu Universitāti, Bibliotēku un Observatoriju.
Iepriekš:
Aculiecinieks: Kas tagad notiek Baldones observatorijas kompleksā?