Ūdens atdzišana nav vienīgās izmaiņas, ko šoruden ieviesusi daba. Garciema jūrmala pārvērtusies līdz nepazīšanai – smilšainā pludmale daļēji izskalota, izveidojot nelielas, tomēr bīstamas kraujas un stāvkrastus. "Latvijas valsts mežu" izvietotās dzeltenās lentes un brīdinājuma zīmes norāda uz bīstamību pludmali apmeklēt.
Reiz Garciema iedzīvotājos šausmas iedvesa ceļojošās kāpas, kuras izdevās apturēt, vien apstādot kāpas ar priedēm. Tomēr kāpas paspēja izdarīt savu un aizputināja Langas upes tecējumu uz jūru, tāpēc 1930. gados mākslīgi izveidoja upes izteci jūrā – Eimuru kanālu. Iedzīvotāji stāsta, ka kanāls bijis pietiekami plats un dziļš, lai pa to vizinātos ar laivu un makšķerētu zivis. Taču laika gaitā arī tas kļuva arvien šaurāks un seklāks, un ieteka jūrā līdzinājās seklam strautiņam bez skaidri iezīmētiem krastiem.
Iespējams, tieši tādēļ vecais kanāls šoruden izvēlējies veidot jaunu ceļu uz jūru, un pārņēmis visu pludmali un daļu kāpas, izveidojot stāvkrastus.
Vietā, kur vēl vasarā dejoja un līksmoja pludmales kafejnīcas "Ar mani atkal runā kaijas" apmeklētāji, tagad plūst jūras ūdens. Kafejnīca parvietota pavisam tuvu otrai kafejnīcai, lai pasargātu to no kanāla "uzbrukuma".
Var vainot dabu un laikapstākļus, taču jāatceras arī par sabiedrības atbildību pret dabu. Nav noslēpums, ka lielu ļaunumu dabai nodara arī pats cilvēks, bezatbildīgi izmantojot dabas resursus, piemēram, lai arī cik daudz ir runāts un rakstīts par kāpu aizsardzību, tik un tā atrodas indivīdi, kas tieši pludmali un kāpas uzskata par labāko vietu, kur demonstrēt savu spēkratu – kvadraciklu, motociklu, mopēdu – jaudu.
