Tā mēs kopā labāk iepazīsim savu novadu. Šoreiz pastāstīsim par dzirnavām, kādas savulaik atradušās Ropažu novadā.
Pirmās zināmās dzirnavas Ropažos ir pieminētas dokumentā, ko izdevis Vācu ordeņa mestrs Livonijā Valters fon Pletenbergs 1530. gadā sakarā ar zemes lēņa un dzirnavu piešķiršanu Gerhardam Šepingam Ropažu pilstiesā. Tāpat ir atzīmēts, ka šim kungam jārūpējas par Ropažu pils dzirnavu labošanu. Vai tās bijušas vēja vai ūdensdzirnavas, nav zināms.
1624.–1625. gada "Vidzemes arklu revīzijā" minētas vara dzirnavas Ropažos – vara kausētavas, kuras ar ūdens ratu spēku darbināja plēšas un āmurus. 1638. gada revīzijā minētas šīs pašas un vēl kādas citas dzirnavas, kuras bijušas sliktā stāvoklī.
18. gs. beigu dokumentos minētas vairākas dzirnavas: Ropažu muižai piederēja vējdzirnavas – pēc J. K. Broces 1791. gada zīmējuma spriežot, to atrašanās vieta ir tagadējā Ropažu HES apkārtne, ūdensdzirnavas, kuras pēc J. K. Broces zīmējuma atradās tagadējās Ropažu novada pašvaldības ēkas teritorijā un ūdensdzirnavas Bajāros pie Pietēnupes, kurām saglabājušās drupas no 19. gs. Minētas arī Ropažu muižai piederošās dzirnavas Šmīziņos (zviedru kartē tās atzīmētas jau 17. gs.) – tagadējā Stopiņu novada apdzīvotā ciema Kulpi teritorijā pie Mazās Juglas.
Aptuveni 19. gs. vidu Ropažu muižas īpašnieku baronu Bergu laikā Ropažos izbūvēja dambi un kanālu ūdensdzirnavu vajadzībām, kuras drupu stāvoklī aplūkojamas pie tagadējās Ropažu Hidroelektro stacijas. Tās darbojās līdz pat 20. gs. otrajai pusei, kad kolhozs tajā ierīko koka zāģētavu, kurā, starp citu, savulaik darinātas arī Rīgas "Dinamo" hokeja nūjas. Dzirnavas gājušas bojā ugunsgrēkā 20. gs. 90. gados.