Līdz ar lielo satiksmes intensitāti šo ceļu uzturēšana ir visatbildīgākā, ceļiem vienmēr jābūt kārtībā. Ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu šajos autoceļos nodrošina AS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU) struktūrvienība Rīgas ceļu rajons, kurai pēc uzņēmuma restrukturizācijas šā gada 1. jūnijā pievienota LAU struktūrvienība Ogres ceļu rajons (tagad Rīgas ceļu rajona Ogres nodaļa).
Vairāk par Pierīgas ceļiem intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" stāsta LAU Rīgas ceļu rajona direktors Ivars Munkens.
– Cik un kādu ziemas uzturēšanas klašu ceļu ir Rīgas ceļu rajona pārziņā?
– Atgādināšu, ka visi ceļi pēc to nozīmes un satiksmes intensitātes sadalīti uzturēšanas klasēs: A, A1, B, C, D. Vislielākā uzmanība ziemas sezonā ir jāvelta A un A1 uzturēšanas klases autoceļiem, kas mūsu apkalpošanas reģionā ir 582 kilometru kopgarumā.
Tieši šo autoceļu uzturēšanai ir izvirzītas augstākas prasības darbu veikšanas sistemātiskumam un operativitātei. Šajos darbos tiek apliecinātas mūsu uzņēmuma spējas un prasmes nodrošināt kvalitatīvajiem parametriem atbilstošu autoceļu uzturēšanu. Ziemas sezonā uz A un A1 uzturēšanas klases ceļiem ir noteikts normatīvais laiks (attiecīgi trīs vai četras stundas), kurā pēc mainīgo apstākļu beigām ir jānodrošina atbilstoši braukšanas apstākļi, t. i., jānotīra vai jāapstrādā ar pretapledojuma materiāliem autoceļa brauktuve.
– Jūs pieminējāt atskaites punktu – pēc mainīgo apstākļu beigām. Vai tiešām situācijās, kad snieg vairākas stundas, tuvojoties rītam, kad sākas intensīvā satiksme, jo visi dodas uz darbu, Rīgā vedošie ceļi netiek tīrīti?
– Ilgstošas snigšanas laikā, kad sniega segas biezums sasniedz attiecīgai uzturēšanas klasei pieļaujamo biezumu, protams, ka mēs veicam darbus. Situācija nekad nevar būt viennozīmīga, jo laika apstākļi Latvijas klimatiskajā zonā var strauji mainīties ne tikai stundu ziņā, bet arī lineāri – vienā vietā jau snieg, bet pēc kilometra spīd saule.
Lēmumu, ko un kad darīt, pieņem cilvēks. Ja skaidri redzams, ka braukšanas apstākļi ir slikti, nereti sniegu tīrām un kaisām arī tad, ja vēl snieg. Visbiežāk ziemā mūsu darba diena sākas jau divos trijos naktī – tāpēc mūsu tehniku uz ceļa pamana tikai retais. Intensīvas satiksmes stundās savu darbu jau esam padarījuši.
Jāteic gan, ka mūsu braucēji ir izlutināti – ne visās Eiropas valstīs sniegam uz ceļa tiek pievērsta tik liela nozīme. Visi rēķinās, ka ziemā var būt slidens un grūti izbraucams ceļš. Domāju, ka ir nepieciešama lielāka izpratne par to, cik valsts tērē, lai tīrītu un kaisītu ceļu. Var jau nolikt uz katra kilometra spēcīgu tehniku un tīrīt nepārtraukti, bet jāmaksā par to taču būs no nodokļu maksātāju naudas. Tikai pamazām cilvēki sāk saprast, ka tā ir viņu nauda. Vai vienmēr ideāli braukšanas apstākļi atsver izdevumus?
– Kas un kā nosaka, kad ir pienācis īstais laiks sākt ceļa tīrīšanu un kaisīšanu?
– Kā jau teicu, gala lēmumu pieņem cilvēks – ceļu uzturēšanas speciālists. Ja runājam par informācijas iegūšanu, tad ir vairāki informācijas avoti – pirmkārt, tās ir AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) uz lielākajām maģistrālēm izvietotās meteoroloģiskās stacijas, kas sniedz informāciju tiešsaistē par laika apstākļiem un brauktuves stāvokli. Tāpat sekojam līdzi ārvalstu meteostaciju prognozēm, kā arī mūsu speciālisti (diennaksts dežuranti) izbrauc uz vietas un pārbauda ceļa stāvokli vizuāli.
Informāciju sniedz arī mūsu uzņēmuma darbinieki (autovadītāji un mehanizatori), kuri tieši veic uzturēšanas darbus uz ceļiem, tāpat mēs labprāt uzklausām braucēju sniegto informāciju, ko var nodot, zvanot pa tālruni 80005555 LVC Satiksmes informācijas centram. Kādās situācijās un cik ilgā laikā ir jāveic darbi uz ceļiem (tīrīšana vai apstrāde ar pretslīdes materiālu), reglamentē Ministru kabineta (MK) noteikumi.
– Vai Rīgas ceļu rajona rīcībā ir pietiekami daudz tehnikas, lai pagūtu visu padarīt atbilstoši MK noteikumiem?
– Ja runājam par ziemas uzturēšanu, tad jā – mūsu rīcībā ir 40 atbilstoši ziemas uzturēšanas darbiem aprīkotas (sniega lāpstas, kaisīšanas iekārtas) automašīnas, kā arī 50 traktortehnikas vienību, kas ir iesaistītas ziemas uzturēšanas darbos. Protams, jāpiemin un jāpasaka paldies mūsu uzņēmuma darbiniekiem, kuriem jābūt pastāvīgā gatavībā veikt ziemas uzturēšanas darbus.
Savukārt, vasaras uzturēšanas darbiem, tostarp asfalta seguma virskārtu profilaksei, bedrīšu remontam, ceļa malu uzturēšanai, – mēs plānojam tehnikas parka modernizāciju.
– Vai mums beidzot nebūtu jāaizmirst par bedrīšu remontu?
– Būtu, jo bedrīšu lāpīšana tradicionālajā izpratnē nav ilgtermiņa risinājums, taču arī tas ir vispirms finansējuma jautājums. Pierīgā virkne autoceļu posmu tiek rekonstruēti, tāpēc tiem tuvākajā nākotnē vairāk būs nepieciešama tikai sistemātiska profilakse.
Savukārt ceļu posmiem, kuru asfaltbetona segumi praktiski ir sabrukuši, bet kuriem vēl ir jāsagaida rekonstrukcija, bedrīšu remonts tiek pielietots kā risinājums segumu saglābšanai nepietiekamā finansējuma apstākļos.
Autoceļu posmos, kuros satiksmes intensitāte nav ievērojama, ir lietderīgi veikt seguma vienlaidus virsmas apstrādi ar emulsiju un šķembām, tādējādi gan uzlabojot automašīnu riepu saķeri ar segumu, gan novēršot nokrišņu nokļūšanu plaisās, kas pagarina esošā asfalta seguma kalpošanas laiku.
– Ko teiksiet braucējiem?
– Esiet uzmanīgi – drīz būs ziema! Mēs savu darbu padarīsim pēc labākās sirdsapziņas.