Puse no aptaujātajiem Saulkrastu iedzīvotājiem jeb 50,4 procenti atzīst, ka smaku savu mitekļu tuvumā sajūt reti, 8,5 procenti norādījuši, ka dažādas smakas tiem traucē bieži, bet 22 procentiem tas notiek tikai pa retam. Pārējiem respondentiem par šo jautājumu viedokļa nebija, vai tie vienkārši neatbildēja, vēsta dokumenta "Saulkrastu novada attīstības programma 2014.–2020. gadam" sadaļa "Vides pārskats".
Taujāti par šo smaku avotiem, respondenti norādīja uz trim galvenajiem avotiem – kurināšanu, kanalizāciju un atkritumu saimniecību.
"Kurināšana, visticamāk, ir galvenais traucēklis ziemā – jo īpaši tādēļ, ka daļa mājsaimniecību un komunālās saimniecības objektu tiek apkurināti akmeņoglēm. Kanalizācija kā smaku avots minēta bieži, iespējams, vismaz daļā gadījumu vainojama atkritumu konteineru problēma, kas parādās daudzās iedzīvotāju sūdzībās par konkrētām vides problēmām," secina dokumenta izstrādātāji. To kā visbiežāko smakas avotu min arī paši Saulkrastu novada iedzīvotāji.
Citi faktori sastopami ievērojami retāk, piemēram, maz sūdzību ir par transportu vai saimniecisko darbību. Ir daži Saulkrastu novada iedzīvotāji, kuri kā smaku izcelsmes avotu min laikus nesavāktas aļģes, dārza atkritumu dedzināšanu, smakas no ostas, bet viens aptaujas dalībnieks minējis tualeti pa ceļam uz pludmali, kas atrodas Raiņa ielā.
Tikai viena piektā daļa iedzīvotāju atzinuši, ka, dzīvojot Saulkrastos, nav sajutuši dažādas smakas. Visiem pārējiem tās traucē, liecina Saulkrastu novada attīstības programmas ietvaros veiktā aptauja.