"Jā, patiešām, pabraucot pa apvedceļu, var redzēt, ka šur tur parādās plaisas," atzīst arī Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis ("Tēvzemei un brīvībai"/LNNK). Viņš teic, ka nevēlas spriest par veikto darbu kvalitāti, bet akcentē, ka šis kopš Latvijas neatkarības atgūšanas bija pirmais tik liela apjoma projekts ceļu būvē. Varbūt nedaudz pietrūka pieredzes kā būvniekiem, tā projektētājiem, spriež Saulkrastu mērs.
Saulkrastu apvedceļu, 20,2 kilometru garu posmu no Lilastes līdz Dūčiem, uzbūvēja laikā no 2005. līdz 2007. gadam, bet tā projekta saskaņošana ilga teju 17 gadus. Apvedceļš ir daļa no "Via Baltica" maģistrāles, kas savieno Polijas un Igaunijas galvaspilsētas. Tā izbūvē izmantoti valsts budžeta un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi 79,4 miljonu latu apjomā. Veidojot šo apvedceļu, uzbūvētas 17 jauna konstrukcijas: divi gājēju tuneļi, divi dzelzceļa pārvadi, septiņi satiksmes pārvadi un seši upes šķērsojošie tilti, vēstīja laikraksts "Dienas Bizness".
Vairāk par Saulkrastu apvedceļu E. Gāvītis komentē video intervijā:
Atgādinām, ka portāls "Apriņķis.lv" turpina izbraukumu sēriju pie Pierīgas pašvaldību vadītājiem, lai izvaicātu par aktualitātēm katrā novadā. Akcijā aicinām iesaistīties lasītājus, sev interesējošos jautājumus nosūtot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai pievienojot tos šīs tēmas rakstu komentāros.