SIA "Ciemats" valdes loceklis Atis Prauliņš gan neslēpj – ja netiks novērstas nepilnības, ziemā kurināšana varētu būt apgrūtinoša. "Pagaidām šķiet, ka ir labi. Nesalstam," atzīst Ropažos dzīvojošā pensionāre Ruta. Arī divgadīgā dēliņa mamma Kristīne no Silakroga stāsta, ka mājās esot silti: "Nekādu atšķirību no pagājušā gada nejūtu. Pat neesmu aizdomājusies, par to, ka tagad tiek kurināts ar granulām. Man galvenais, lai nav jāsalst."
Arī Dace no Ropažiem piekrīt, ka pagaidām ir silti. "Vēl jau gan nav dikti auksts un nevar zināt, kā būs ziemā." Sieviete neslēpj cerības, ka projektu atzīs par atbilstošu, lai iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā lielāki rēķini par siltumu. Par spīti ažiotāžai un oponentiem, katlu māju atbilstību projektam jau atzinīgi novērtējuši Latvijas Vides investīciju fonda pārstāvis Edmunds Širsons un Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants. Pēc aptuveni trīs nedēļām gaidāms galīgais fonda atzinums par projekta realizāciju. Tomēr par siltumefektivitātes rādītājiem un to, vai tiks sasniegta projektā izvirzītā jauda, šobrīd esot grūti izdarīt pamatotus secinājumus – katlu mājas vēl netiek darbinātas uz pilnu jaudu.
"Ar granulām apkurināmie katli šobrīd tiek darbināti optimāli laika apstākļiem, kuri vēl ir samērā silti. Pilna jauda pagaidām nav vajadzīga," skaidro A. Prauliņš un piebilst, ka "pagaidām varam visu izpildīt, taču ziemā, kad būs sniegs, varētu rasties problēmas ar granulu iebēršanu tvertnēs". Granulu tvertnes atrodas ēkas ārpusē, tāpēc sniegs varētu apgrūtināt to atvēršanu. Nepilnības iezagušās, veicot izmaiņas sākotnējā projektā, un tagad jau esot grūti pateikt, kāpēc tvertnes novietotas tieši tā.
A. Prauliņš pagaidām atturas nosaukt granulu patēriņu. "Pašreizējais patēriņš vēl nav rādītājs, jo katli ir tikko palaisti. Kad nāks ziema, redzēsim." Viņš piebilst, ka granulu patēriņš ir atkarīgs no diennaktī saražotajiem megavatiem. "Uz vienu megavatu tiek patērētas aptuveni trīs līdz četras tonnas granulu. Tagad saražojam aptuveni 15 līdz18 megavatus diennaktī, strādājot ar jaudu vidēji 400 kilovati stundā Ropažos, Silakrogā – vakaros 800 kilovati, pa dienu 200, 250, 300 kilovati." Katru katla māju apkalpo četri darbinieki – katru dienu viens.
Savukārt domas nav mainījis bijušais novada priekšsēdētājs Ivars Gailītis, kurš aizvien uzskata, ka nepieciešams vērsties tiesā. "Pats esmu bijis Polijas rūpnīcā un zinu, ka mums ir piegādāti nevis granulu, bet akmeņogļu katli. Tāpēc tagad par iedzīvotāju nodokļu līdzekļiem tiek veikti pārveidošanas darbi. Kaut gan šim katlam bija jābūt iegādātam pilnā komplektācijā un jādarbojas." Ja lieta netikšot risināta, tas tikai apstiprināšot, ka iepriekšējā un šī brīža vadība ir atbalstījusi un atbalsta vēl joprojām, ka piegādāts prasībām neatbilstošs katls, pauž I. Gailītis.
Dace ar ģimeni savā dzīvoklī vēl nesalst. "Bet nevar zināt, kā būs ziemā." Sieviete cer, ka Ropažu katlumājas projektu atzīs par atbilstošu.
Iepriekš:
Ropažniekiem pieslēgta uzlabotā apkures sistēma, taču tā var būt nedroša