To vajadzībām, tostarp tehnikas apkalpošanai, tika izveidota un nodrošināta moderna infrastruktūra. Daļa objektu, ko savām vajadzībām valsts aizsardzības spēki vairs neizmanto, atstāta novārtā jeb netiek vairs uzturēta.
Divus stāvus zem zemes
Viens no tādiem ir bijušais pazemes sakaru vadības centrs – patiesi iespaidīgs pazemes bunkurs, kas atrodas dienvidos no Ādažu militārās bāzes. Kā skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāve Dace Ankipāne, īpašums atrodas tās valdījumā, un "praktiski šajā objektā vairs nav ko ņemt, bet atsevišķu iedzīvotāju interese par to ir saglabājusies. Neskatoties uz pasākumiem, lai teritorijā neiekļūtu nepiederošas personas, tostarp vairākkārtīgi aizmetinātām ieejas durvīm, "ložņātāji" tur nav retums".
Uz jautājumu, vai kāds šāds "ložņātājs" nav cietis, viesojoties pamestajās un nedrošajās būvēs, viņa teic, ka ministrijas rīcībā nav šādas informācijas, vismaz ne par minēto pazemes bunkuru. Un kaut gan par to, kā viņa atzina, iedzīvotāji aizvien izrāda interesi, būvi nav plānots attīstīt, piemēram, pārveidojot par nelielu muzeju. "Par pasākumiem īpašumu sakārtošanas jomā jāsaka, ka piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros pakāpeniski tiek sakārtoti visi AM valdījumā esošie valsts īpašuma objekti. Ādaži pašlaik ir prioritāšu saraksta augšgalā," vēl piebilst D. Ankipāne.
Kā apraksta entuziasti no Pilsētvides pētnieku biedrības "Grauzti.lv", kuri bunkuru no iekšpuses pamatīgi apskatījuši 2008. gadā un paviesojušies tur arī šī gada ziemā, celtne ir patiešām iespaidīga, tai ir divi stāvi un liela platība. Ir vairākas ieejas, lūkas, un apmaldīties te var gluži vienkārši. Bunkurs gan ir daļēji applūdis, taču pārvietoties tur ir iespējams. Tajā ir dzīvojamās telpas, sava elektrostacija, sūkņu telpa, radio telpa u.c. Bunkurs saviem laikiem bijis tiešām moderns, piemēram, ar elektroniskajiem informācijas dēļiem un sakaru iekārtām. Teritorija ir "zem aizlieguma zīmes", taču tajā var brīvi pārvietoties un piekļūt bez problēmām tur, kur vēlas.
Portāla "Apriņķis.lv" kādreiz īpaši slepenā objekta teritorijas apskates laikā varēja patiesi pārliecināties, ka neviena no konstatētajām ieejām pazemes bunkurā nav "apmeklētājiem" slēgta – vajag tikai lukturi un drošības labad vēl gumijas zābakus, un var doties iekšā. Redzams, ka pār ūdens appludinātajām ejas vietām jau kāds savlaicīgi pārklājis dēļus, lai var doties bunkura iekšienē. Būves virspusē, ko klāj zemes sega, starp krūmu puduriem un kokiem lien ārā skursteņi, ventilācijas šahtas un citi veidojumi, kas var apdraudēt kādu neuzmanīgāku sēņotāju (kuru, spriežot pēc pamestajām sēņu cepurītēm, te nav retums), jo daudzas šahtas ir nenosegtas un ir patiesi dziļas.
Par citiem graustiem Pierīgas novados, kas palikuši pāri no militārajām būvēm, lasiet portāla "Apriņķis.lv" oktobra tēmā "Grausti Pierīgā – nesmukums vai vēsture starp mums?".
