Radaru uzstādītāji nenogurdināmi nebeidz stāstīt to patieso mērķi – smagu ceļu negadījumu novēršanu, kurus izraisījusi ātruma pārsniegšana vai liela gājēju kustība paaugstinātas bīstamības vietās, piemēram, pie skolām blakus maģistrālajiem ceļiem. Taču sabiedrībā nebeidz rimties diskusijas, vai tomēr to galvenais mērķis nav nebeidzama soda naudu iekasēšana.
Kristaps Brigmanis, students no Stopiņiem:
– Var manīt, ka satiksme kļuvusi mazliet lēnāka, visi brauc uzmanīgāk. Taču no otras puses, esmu novērojis, ka radari salikti tādās vietās, kur tie nav nepieciešami. Pagaidām neesmu saņēmis radara fiksētu pārkāpumu, bet radaru karti internetā šad tad apskatu.
Gints no Stopiņiem, strādā ar laboratorijas iekārtām:
– Lietuvā un Igaunijā tie ir izvietoti normāli, savukārt pie mums izskatās, ka tie vienkārši salikti Rīgas tuvumā, kur ir blīvāka satiksme un kur vairāk var nopelnīt. Protams, radari ir vajadzīgi mūsu drošībai. Pieļauju, ka firmai nav naudas, par ko iegādāties pārējos radarus, tāpēc tagad aktīvi soda šoferīšus.
Silvija Zīraka no Ropažiem, strādā slimnīcā:
– Radari ļoti bieži ir novietoti vietās, kur no tiem nav nekādas jēgas. Tā vietā, lai radaru novietotu pie skolas, to novieto kādā ielas malā, lai vienkārši iekasētu naudu. Radari ir vajadzīgi, ja tos izmanto to patiesajam mērķim – drošībai satiksmē.
Linda Bērziņa, dizainere no Ropažiem:
– Piemēram, arābu zemēs fotoradari ir ik pēc kilometra, un tur visiem ir zināms, ka “skriet” nevar visu ceļu. Taču, domāju, ka Latvijas autobraucēji, samaksājot lielos sodus, ar laiku sāks braukt prātīgāk, ievērojot ceļa zīmes.
Dans Snops no Ropažiem, inženieris:
– Daudzās vietās radari atrodas pilnīgi bezjēdzīgi, un līdz ar to tas nekādi neuzlabo drošību uz ceļa. Parādoties radariem, mans braukšanas stils nav mainījies. Arī sodu vēl neesmu saņēmis. Radaru kartēm internetā gan sekoju līdz.