Uz lielākajiem valsts autoceļiem šāds pasākums ieviests, lai novērstu ceļu masveida sabrukumu pavasara atkušņa laikā un arī vēlāk rudenī, kad, ceļa segai pārmitrinoties, samazinās tās nestspēja. Īpaši krasi nestspēja samazinās ekspluatācijas laiku nokalpojušām segām un ceļu posmiem, kuru pamatne ir mālaina un putekļaina grunts.
Atšķirība ir tikai tajā, cik tonnu ierobežojums uz katra no Pierīgas ceļiem ir. Ir tādi, kur masas ierobežojums kravas auto sākas jau no trīs ar pus tonnām, kāds ir uz ceļa P8 Inciems–Sigulda–Ķegums.
Lielākoties gan ierobežojumi sākas no septiņām tonnām, kāds ir, piemēram, posmā V2 Valdlauči–Rāmava Ķekavas novadā, V10 Babītes stacija–Vārnukrogs, V14 Jaunmārupe–Skulte, V21 Bērciems–Kalngale, V55 Pievedceļs pie Zvejniekciema stacijas, V93 Indrāni–Inčukalns. Savukārt zemāks slieksnis ir, piemēram, uz ceļa P6 Saulkrasti–Sēja–Ragana.
Latvijā šie ierobežojumi katru gadu tiek noteikti apmēram 12 000 km valsts autoceļu visos Latvijas reģionos, lai šķīdoņa laikā, kad ceļa konstrukcijas nestspēja ir viszemākā, novērstu autoceļu sabrukšanu. Šāda prakse ir visās kaimiņvalstīs, tostarp Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.
Ierobežojumu ilgums ir atkarīgs no konkrētajiem laikapstākļiem un ceļa stāvokļa. Pa visiem autoceļiem bez ierobežojuma atļauts pārvietoties operatīvajiem transportlīdzekļiem un CSDD reģistrētajiem "svaigpiena transportlīdzekļiem", veicot pārvadājumus ar ceļa īpašnieku saskaņotā maršrutā, vēsta uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi".
