Tagad novada dome un LVM meklē kompromisu, lai vilks paēdis un kaza dzīva.
"Pagājušajā nedēļā, kad tikāmies ar LVM pārstāvjiem, smējāmies, ka tūliņ būs gada jubileja šim procesam," saka Baldones novada domes teritorijas plānotājs Pauls Grants. Viņš stāsta, ka sākotnēji kareivīgi noskaņotās puses pamazām rod kopīgu valodu un meklē jaunus risinājumus. Pašvaldība ir izstrādājusi ilgtspējīgas plānošanas stratēģijas 1. redakciju, kas no 5. septembra nodota publiskai apspriešanai. Tajā iekļautas būtiskas lietas, kas attiecas arī uz mežiem, norāda teritorijas plānotājs.
"Šajā dokumentā mēs norādām, ka vēlamies saglabāt 57 % mežainumu, nosakot attīstības virzienu." P. Grants vērš uzmanību uz to, ka šobrīd vēl notiek cīņa un diskusijas par Riekstukalna un Kausezeru dabas teritoriju izveidi. "Tās ir divas stratēģiskas teritorijas, kas ir nozīmīgas tūrismam, rekreācijai. Vides komisija šobrīd risina sarunas, un tās ievirzās pozitīvā gultnē. LVM meži nedaudz atkāpjas no sākotnējā mērķa – izcirst visu Riekstukalna apkaimi."
Visus mežus nenosargās
Novada vīzija attiecībā uz Riekstukalna teritoriju ir dabas parka izveide, savukārt Kausezera teritorijā plānots dabas liegums. "Meži nepieder pašvaldībai. Nav likumdošanas, kas aizliegtu [ciršanas vecumu sasniegušajiem] LVM kaut vai tagad ķerties klāt un zāģēt. Teritorijas plānojums kā normatīvs akts ir daudz zemāks nekā Meža likums," skaidro P. Grants. Šī iemesla dēļ tuvākajā nākotnē dome plānojusi panākt abu pušu vienošanos, izveidot dabas apsaimniekošanas plānus ar mērķi saglabāt mežus.
Teritorijas plānotājs stāsta, ka šobrīd notiek diskusijas par to, cik liels būs plānotais dabas parks un liegums. P. Grants uzsver un priecājas, ka Vidusdaugavas mežniecība ir izteikusi priekšlikumu arī Morisona kalnu veidot kā dabas parku.
P. Grants atminas, ka sākotnējā pašvaldības nostāja un mērķis bija visas novada Ziemeļu teritorijas pārvēršana dabas parkā. "Protams, LVM tam nepiekrita. Beigās, kopīgi runājot, arī sapratām, ka nevaram uzstāt uz visu mežu saglabāšanu. Jāatceras, ka arī mežsaimniecība ir atsevišķa industrija un bez tās nevar iztikt. Ir teritorijas, kuras jādod izstrādāt. Tomēr LVM attieksme ir mainījusies. Prieks, ka tagad varam diskutēt."
P. Grants informē, ka LVM par savu naudu piesaistījuši ekspertu, kas pēta Baldones novada dabas teritorijas. Izejot no eksperta novērojumiem un pētījumiem, oktobra beigās domes vides komisija kopā ar LVM pārstāvjiem spriedīs par turpmāku situācijas risinājumu.
Uzņēmējs: veco mežu aiztikt nedrīkst
Riekstukalna apkārtnē saimniekojošais slēpošanas bāzes un viesu nama "Mežkalni" īpašnieks Edmunds Grauba uzskata, ka dabas parka izveide ir laba ideja kā pasargāt Riekstukalna apkaimi.
"Šeit ir daudz biotopu. Īpaši pie ceļa, kas ved augšā uz observatoriju, kur ir vecais mežs, un to noteikti nevajadzētu aiztikt," pārliecināts E. Grauba.
Viņš uzsver, ka mežs ziemas laikā ir kā savdabīgs ledusskapis. "Kad Ķekavā un pat Baldonē sniega nav, atliek pagriezties uz Riekstukalnu, un mežs pilns ar sniegu. Aukstums dvašo. Tā ir dievīga vide, visa mūsu būtība. Te ir purvi, meži, augstienes."
Slēpošanas trases saimnieks stāsta, ka pirms gadiem pats ir bijis mežkopis un mežzinis. "Toreiz mēs saimniekojām citādi. Tad bija mežu aizsardzības kategorijas, un šī teritorija skaitījās pie Rīgas teritorijas zaļās zonas meža parkiem. Tā bija augstākā aizsardzības kategorija. Kailcirtes tāpat vien nenotika."
E. Grauba tomēr piekrīt, ka LVM argumenti koku izciršanai daļēji ir pamatoti. Piemēram, ja kokam kā materiālam vairs nav vērtības un tas ir pāraudzis, mežsaimniecība ir nepieciešama. "Jāraugās no abām pusēm. Tauta, kas tik ļoti uztraucas par mežu, tajā pašā laikā grib lielākas algas, pensijas un pabalstus. Viss, kas saistās ar mežizstrādi un kokapstrādi, veido ļoti lielu eksporta daļu. To nevar noliegt. Ir jārod kāds samērīgs vidusceļš. Var rast kompromisu ar dabu, bet arī vienkārši pēc iespējas ātrāk saraust naudu."
