Pēc nepilnību konstatēšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji vērtē, cik lielas kļūdas būvnieki pieļāvuši ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu tapušajā veloceliņā "Berģi–Upesciems–Langstiņi".
Garkalnes novada domes pārstāvji gan "Rīgas Apriņķa Avīzei" skaidro, ka veloceliņš izbūvēts saskaņā ar tehnisko projektu, bet par trūkumiem runā atturīgi. Savukārt SIA "Rīgas būvdarbi" sava veikuma kvalitāti nekomentē vispār. Interviju būvnieki apsolīja, taču nedēļas laikā brīvu brīdi atrast nevarēja.
Bīstamību apzinājās, bet bruģēja
Kā lielākie trūkumi minēti nelīdzenais bruģa segums, asie pagriezieni, dažviet bezjēdzīgās ceļazīmes, bīstamie veloceliņa pārrāvumi, grūtā piekļūšana veloceliņam, nepārdomātais maršruts un virkne citu nepilnību. Ceļu satiksmes drošības direkcijas speciālisti šo celiņu novērtējuši kā dzīvībai bīstamu.
Garkalnes domes finanšu direktore Ilesa Tiona veloceliņam veltīto kritiku komentē visai skopi. "Jau vairākkārtīgi esam snieguši skaidrojumu par seguma – bruģa – izvēli. Domes plānos ir rekonstruēt Upesciema un Elenburgas ielu. Šim nolūkam jau pasūtīts tehniskais projekts, kura uzdevums ir kompleksi risināt drošības jautājumus."
Savukārt novada būvvaldes vadītājs Jānis Dambis, vaicāts par izvēlēto un skarbi kritizēto bruģa segumu, atzīst, ka ar velosipēdu aktīvi esot braucis tikai jaunībā un ne visai labi orientējas, kurš segums būtu bijis piemērotāks: "Asfalta segums ir līdzenāks un piemērots skrituļslidotājiem, taču tas ir slidenāks, uz tā rodas peļķes, kā arī to grūtāk remontēt. Savukārt, ja bruģim nepieciešams remonts, bojāto vietu izņem, nolīdzina un citu ķieģelīti liek vietā. Turklāt vizuāli bruģis izskatās viennozīmīgi labāk. Jāatzīst gan, ka, iespējams, piemērotāks būtu bijis gludenāks bruģamens. Nezinu, kāpēc izvēlēts tieši šāds."
Savukārt bīstamie celiņa pārrāvumi (pēkšņi veloceliņš beidzas, tad velobraucējam jāšķērso iela, kuras otrā pusē celiņš turpinās) uz Tallinas šosejas, Rožu ielā un citviet esot izveidojušies, lai pasteidzinātu projekta gaitu.
"Izgriezums uz šosejas bija ietverts tikai tāpēc, lai būvniecība notiktu ātrāk. To, ka šī vieta būs bīstama, apzinājāmies jau no pašas pirmās projekta dienas." J. Dambis sola, ka nākotnē plānots problēmai meklēt risinājumu, taču pagaidām domes pārstāvis iesaka nokāpt no velosipēda un šoseju šķērsot, velosipēdu stumjot pie rokas. "Jo ērtāk, jo dārgāk," sarunu par celiņa kvalitāti rezumē būvvaldes vadītājs.
Velo eksperts: dzīvību celiņš neapdraud
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks pauda, ka izteikumi par to, ka celiņš ir dzīvībai bīstams ir pārspīlēti, taču nepilnību ir daudz. Paviršās kļūdas, viņaprāt, izveidojušās būvnieku neizpratnes par veloceliņa būvniecību dēļ, kā arī, veidojot ieceri par veloceliņu, īsti nav bijis skaidrs mērķis, kāpēc tas ir vajadzīgs – iedzīvotāju ērtai nokļūšanai darba gaitās vai atpūtai.
Tam ir virkne trūkumu gan kā tūrisma celiņam, gan kā ērtākajam celiņam, pa kuru tikt uz darbu Rīgā. Lai vērtētu izvēlēto maršrutu, vispirms bija jāizprot, kādam mērķim celiņš paredzēts. Šķiet, ka šis mērķis nav īsti skaidrs pat pašiem projekta realizētājiem.
V. Silenieks gan ir noskaņots optimistiski un stāsta, ka visi trūkumi, izņemot bruģa segumu, ir novēršami. Un daži uzlabojumi jau ir veikti, piemēram, izveidotas apmales, lai uz celiņa nenovietotu mašīnas. Vērtējot Garkalnes veloceliņu, V. Silenieks vadījies pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības un satiksmes jomas ekspertu izstrādātajiem Latvijā izbūvēto veloceliņu novērtēšanas kritērijiem.
Domes pārstāvis: braucu kā Rietumeiropā
"Cēli, ka šis celiņš ir uzbūvēts – tas ir paredzēts gan tūrismam, gan nokļūšanai darbā. Maršrutā ir gan vietas, ko apskatīt, gan arī celiņš noder sportiskām aktivitātēm," stāsta Garkalnes pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Mārcis Bauze-Krastiņš, kurš pats ceļu uz darbu domē mērojot ar velosipēdu.
"Braucu pa veloceliņu. Šāda pārvietošanās ir pieņemts standarts rietumu sabiedrībā, piemēram, Amsterdamā un citās Eiropas pilsētās." Viņš nenoliedz, ka ir problēmas ar piekļūšanu celiņa sākumam, taču tās tikšot risināts. "Rožu ielas apkaime, kur teorētiski būtu jāveido labāks savienojums, pieder Rīgas pašvaldībai. Negribu nevienu vainot, kāpēc tas nav izdarīts, bet tas ir fakts, ka tiks meklēts risinājums."
Labāk brauktu pa asfaltu
Tāpat uz veloceliņa sastaptie riteņbraucēji celiņam nevelta skarbu kritiku. "Pa šo celiņu šad tad braucu pie radiniekiem," stāsta skolēns Nauris no Juglas. Viņš celiņu vērtē pozitīvi, taču atzīst, ka reljefs celiņa sākumā varēja nebūt tik kalnains.
Taču Ligita, ko RAA sastapa brīdī, kad sieviete brauca tieši pa ielas malu, nevis celiņu, pastāstīja, ka pa veloceliņu mēro ceļu uz darbu no Berģiem uz Langstiņiem. "Celiņš ir pamudinājis braukt uz darbu ar riteni, taču labprātāk izvēlos braukt pa asfaltu, nevis bruģi."
Berģu iedzīvotājs Toms atzīst, ka celiņā pamanījis daudz nepilnību un uzsver, ka rūpīgāk varēja būt pārdomāts celiņa maršruts.
"Esmu no Mežciema. Šovakar pirmo reizi nolēmu apskatīt šo celiņu. Man patīk," savukārt stāsta atpūtniece Marta.
