Savukārt otrajā ceturksnī tas ir par 15 procentiem vairāk. Turklāt Jūrmalā viesi uzturas ilgāk nekā vidēji valstī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Laikā, kad Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs šā gada otrajā ceturksnī apkalpoti 426,4 tūkstoši cilvēku, kas ir par 2,5 procentiem vairāk nekā 2011. gada otrajā ceturksnī, Jūrmalā viesojies 32 951 cilvēks, kas ir par 15,23 procentiem vairāk nekā attiecīgajā periodā 2011. gadā.
No kopējā ceļotāju skaita 32 procenti ir tūristi no Latvijas un 68 procenti – ārvalstu viesi. Jūrmalas popularitātes pieaugumu vēl vairāk apliecina dati par nakšņojumu skaitu – valstī kopumā otrajā ceturksnī tas sasniedzis 909,6 tūkstošus, kas ir par septiņiem procentiem vairāk nekā 2011. gada otrajā ceturksnī, bet Jūrmalā nakšņojumu skaits sasniedzis 115,6 tūkstošus, kas ir par 15,76 procentiem vairāk nekā laikā no aprīļa līdz jūnijam gadu iepriekš.
Vidējais uzturēšanās ilgums ārvalstu viesiem šā gada otrajā ceturksnī valstī bija 2,2 naktis, kas veidoja sešu procentu pieaugumu salīdzinājumā ar 2011. gada attiecīgo periodu, taču Jūrmalā tūristi uzkavējas daudz ilgāk – vidēji 3,5 naktis.
"Esmu gandarīts, ka mūsu kopīgais darbs ar Jūrmalas tūrisma komersantiem pilsētas piedāvājuma popularizēšanā dod tik labus rezultātus," gandarīts ir Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (Centriskā partija "Latvijas zemnieku savienība", "Kristīgi demokrātiskā savienība", partija "LPP/LC").
Salīdzinājumā ar visā Latvija tūrisma mītnēs apkalpoto tūristu skaitu ļoti uzskatāmi redzams, ka Jūrmalā apkalpoto tūristu un nakšņojumu skaits, kā arī viesu uzturēšanās ilgums palielinājies daudz vairāk nekā Latvijā kopumā, kas apliecina to, ka arvien pieaug to veselības tūristu skaits, kuri kūrortpilsētā izmanto kūrortrehabilitācijas un spa pakalpojumus, kā arī uzņēmumiem pievilcīgs šķiet Jūrmalas piedāvājums darījumu tūrismā. "Pārliecināmies, ka mūsu piedāvātie veselības un darījumu tūrisma produkti ir eksportprodukti ar augstu pievienoto vērtību, konkurētspējīgi Baltijas valstīs un Eiropā un tiem nav sezonalitātes problēmu, līdz ar to ar šiem produktiem tūrisma industrija spēj konkurēt, darboties un attīstīties visu gadu," tā kūrortpilsētas mērs.
Interesantu ainu gada otrajā ceturksnī rāda tūristu sadalījums pa valstīm un salīdzinājums ar 2011. gada attiecīgo periodu. Krievija ir 1. vietā ar 25 procentu, pieaugumu Latvija 2. vietā ar sešu procentu pieaugumu, Igaunija 3. vietā, Lietuva 4. vietā ar deviņi procentu pieaugumu, Vācija 5. vietā ar 46 procentu pieaugumu, Somija 6. vietā, Baltkrievija 7. vietā, Zviedrija 8. vietā, Norvēģija 9. vietā, Uzbekistāna 10. vietā, Polija 11. vietā. Izraēla 12. vietā, kurām seko Ukraina, Lielbritānija un Dānija.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni lielākais tūristu pieplūdums ir bijis no Uzbekistānas, kas ir deviņas reizes lielāks nekā pagājušajā gadā, palielinājies tūristu skaits no Izraēlas (+61 procents), Vācijas (+46 procenti), Dānijas (+43 procenti), Ukrainas (+42 procenti), Lielbritānijas (+28 procenti) un Krievijas (+25 procenti).
Tradicionāli visvairāk laika Jūrmalā pavadījuši tūristi no Baltkrievijas – vidēji 16 diennaktis, nākamie ir tūristi no Vācijas – 6 diennaktis – un no Latvijas – 4,5 diennaktis. Turklāt no Izraēlas, Francijas, Lielbritānijas, Šveices, Uzbekistānas un Skandināvijas valstīm tūristi Jūrmalā uzturas vidēji divas diennaktis.
Vislielākais noslogojums pirmajā pusgadā bija kūrorta rehabilitācijas centros (44,7 procenti), kūrortviesnīcās (35,3 procenti) un viesnīcās (16,2 procenti), kas liecina par to, ka cilvēki plaši izmanto Jūrmalas kūrortārstniecības un spa procedūras.
Dati apkopoti par 43 tūristu mītnēm, kurās kopējais gultu skaits ir 4323. Pēc CSP datiem redzams, ka pirmajā pusgadā par vairākām viesu mājām un ekonomiskās klases viesnīcu, kā arī par privāto sektoru dati nav apkopoti, līdz ar to var apgalvot, ka faktiskais tūristu skaits Jūrmalā ir vēl lielāks un tiks precizēts statistikā par nākamajiem periodiem, vēsta portāls "Jūrmala.lv".