Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis ("Vienotība") novērojis, ka atpūtnieki Baltajā kāpā "rok alas un lec pa to lejā, brucinot krastu". Lai gan ir padomāts par nožogojumiem, lai atturētu cilvēkus no dabas objekta demolēšana, tāpat vienmēr atrodas kāds, kas atradīs brīvu smilti, kur palēkāt, spriež N. Līcis.
"Pie laipām izvietotas norādījumu zīmes, ka aizliegts staigāt pa kāpas smiltīm, bet pat tās regulāri izrauj. Margas ik pa laikam pārlauž. Citkārt var pamanīt izdedzinātus caurumus. Citi uz dēļiem iekurina mazu ugunskuru vai aizdedzina miskasti. Tas notiek regulāri," atzīst mēra vietnieks.
Pārāk biežo postījumu dēļ kāpa iekļauta policijas apgaitas maršrutā, un policijas darbinieki apmēram reizi divās stundās izstaigā kāpu apkārtni. Pie automašīnu stāvvietas ir novērošanas kamera, bet pašā kāpā kameru pagaidām nav. "Darba kārtībā ir jautājums par to, ka šajā teritorijā vajadzētu papildu kontroli, bet tajā pašā laikā negribas to pārvērst par stingrā režīma zonu. Svarīgi, lai cilvēki tur justos brīvi," uzsver N. Līcis.
Tagad, kad sabūvētas jaunās laipas, tām ir arī margas, kas kādreiz nav bijušas. "Visur, kur cilvēki iestaigājuši taciņas, mēs cenšamies ierīkot celiņus, lai virzītu un organizētu plūsmas. Līdz šim kaut kas tāds gandrīz nemaz nebija. Tagad vismaz cilvēki redz, ka regulāri tiek kopts un tīrīts, tad var cerēt, ka arī paši ar laiku kļūs kulturālāki," cer domes pārstāvis. Viņš atklāj, ka paveikto cilvēki novērtē atzinīgi, labprāt bauda dabu, pasēž, paskatās saulrietu. Neatrisināta problēma ir tualete. Pagaidām jāsamierinās ar sauso, kas saglabājusies vēl no padomju laikiem.
Jaunā projekta izbūve nav palīdzējusi nosargāt kāpu no jūras un upes izskalojumiem. Dabas apstākļu dēļ kāpa grūst no lejas un veidojas arvien jauni nobrukumi. "Lejā vērojama upes un jūras ietekme, joprojām ir aktuāls jautājums par krasta saglabāšanu. Bet vai ar dabu var un vajag cīnīties – tas arī ir mūžīgais jautājums. Ir jāglābj kāpas piekraste, vai nav? Stiprināt vai ne?" spriež N. Līcis.
Viņš uzskata, ka baltās kāpas skaistums ir tās mainībā, kad upe un jūra dabiski grauž kāpu un tā pastāvīgi mainās. "Upe nemitīgi veido jaunas gultnes, un vētras laikā jūra atnāk līdz pat kāpai. Arī bebri mazliet piestrādā."
N. Līcis uzsver – kāpas glābšanas gadījumā jebkuri hidrobūves un inženieru risinājumi ir rūpīgi jāpārdomā. Jādomā par to, kuri būtu videi draudzīgākie risinājumi, kas turklāt vizuāli labi izskatītos. Savukārt to ierīkošana pašvaldības budžetam pagaidām esot nereāla, paskaidro mēra vietnieks.