Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ņem piemēru no Rīgas kungiem
Visiem zināms, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa nauda nonāk tās pašvaldības kasē, kurā cilvēks deklarējies. Saprotams, ka arī Pierīgas pašvaldības grib, lai budžeta maciņā ieripotu pēc iespējas lielāki ienākumi, tāpēc tās ir ieinteresētas palielināt savā novadā deklarēto iedzīvotāju skaitu. Tikai – kā to panākt?

Galvaspilsētā tas viss jau atstrādāts: Rīgas dome piesola visvisādus labumus, piemēram, Rīgā deklarētajiem pensionāriem dodot iespēju sabiedriskajā transportā braukt par velti un citas priekšrocības. Dzīvokļu īpašnieki tiek motivēti deklarēties savā Rīgas īpašumā, pretējā gadījumā, ja rīdziniekam pieder dzīvoklis, kurā nav piedeklarēta neviena persona, jāmaksā septiņarpus reižu lielāks nekustamā īpašuma nodoklis.

Arī Carnikavas novada dome pagājušā gada jūlijā nolēma savā novadā deklarētajiem iedzīvotājiem 2018. gadā piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu 70% apmērā par vienu mājokli. Tiesības to saņemt ir NĪN maksātājam, kurš deklarējis savu dzīvesvietu nekustamajā īpašumā Carnikavas novadā – mājā vai dzīvoklī. Carnikavas novada domes pārstāve Ilze Cerbule informēja, ka NĪN lielums ir atkarīgs no konkrētā mājokļa kadastrālās vērtības: "Ja dzīvojamā mājā nav deklarēta neviena persona, NĪN likme ir 1,5% no ēkas kadastrālās vērtības. Ja mājoklī kāds ir deklarējis dzīvesvietu, NĪN likme ir no 0,2 līdz 0,6% – atkarībā no īpašuma kadastrālās vērtības. Bez tam – ja mājokļa īpašnieks deklarējis tajā dzīvesvietu, viņš 2017. gadā varēja saņemt 50% atlaidi, 2018. gadā – 70% NĪN atlaidi mājoklim."

Carnikavas novadā ietilpst arī vasarnīcu ciemati, kuros slejas gan lepnas privātmājas, gan necilas dārza mājiņas, kas nav nedz siltinātas, nedz piemērotas pastāvīgai dzīvošanai. Ja cilvēks strādā un dzīvo Rīgā, bet pa vasarām atpūšas savā Garciema vasarnīcā, nākas izlemt – maksāt lielo īpašuma nodokli vai deklarēties savā vasaras rezidencē. Pat ja tā ir tikai šķība dārza mājiņa...

Deklarētā dzīvesvieta – dārza mājiņa?
Daļa vasarnīcas īpašnieku ir neapmierināti, ka pašvaldība cenšas panākt, lai tie deklarējas īpašumā, kurā viņi dzīvo tikai sezonāli. Nereti šie īpašumi ir koka dārza mājeles, kuras jau sākotnēji to būvniecības plānos nav paredzētas pastāvīgai dzīvošanai visu gadu.

Vai dārza mājiņu vispār var klasificēt kā dzīvesvietu un ļaut tajā deklarēties? Valsts zemes dienesta pārstāve Egija Birnbauma informēja, ka termins "dārza māja" un "vasarnīca" pastāv atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju", kur ir klasificētas gan vasarnīcas, gan dārza mājas ar lietošanas veida kodu "1110 Viena dzīvokļa mājas". E. Birnbauma teic, ka pašlaik "tiek piemēroti šie Ministru kabineta noteikumi, kuri formāli šobrīd nav spēkā, bet saskaņā ar Administratīvā procesa likuma regulējumu šie spēkā neesošie noteikumi tiek lietoti praksē līdz brīdim, kamēr tiks pieņemti jauni".

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis Ģirts Pommers apstiprināja, ka personai ir tiesības deklarēt savu dzīvesvietu vasarnīcā vai dārza mājiņā.

Interesējoties Carnikavas novada domē, vai ir daudz tādu personu, kuras par deklarēto dzīvesvietu 2017. gadā ir norādījušas savu vasarnīcu, pat ja tur nedzīvo pastāvīgi, "Rīgas Apriņķa Avīze" saņēma atbildi, ka dzīvojamajām ēkām ir noteikts būves klasifikācijas kods – viena dzīvokļa mājas. Šajā grupā ietilpst brīvi stāvošas savrupmājas, tajā skaitā vasarnīcas, villas, individuālās ģimeņu mājas, kā arī visas lauku, mežsargu, dārza u.tml. mājas, un dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un atsevišķa ieeja. "No minētā izriet, ka tās netiek šķirotas pēc tā, vai tiek izmantotas vairākus mēnešus gadā vai visu cauru gadu. Valsts zemes dienesta klasifikatorā nav tāda jēdziena "vasarnīca"," informēja I. Cerbule. Citiem vārdiem – konkrētu atbildi uz jautāto nesaņēmām.

Vai nesanāk tā, ka, izmantojot nodokļu politiku un veicinot iedzīvotāju deklarēšanos mājvietu adresēs, kurās tie reāli nedzīvo, iedzīvotāji ir spiesti pārkāpt Dzīvesvietas deklarēšanas likumu? Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka iedzīvotājam reģistrēt pastāvīgo dzīvesvietu, lai pašvaldības un valsts iestādes varētu nosūtīt tai adresētus paziņojumus un citu svarīgu informāciju, kuru persona saņem savā dzīvesvietas adresē, "kur tā būs sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību". Turklāt jaunā kārtība ir panākusi to, ka cilvēki deklarējas īpašumos, kuros reāli nedzīvo.

Plāni lieli. Vajadzīgs finansējums
Lūdzām Carnikavas novada domi komentēt, kā ir audzis nodokļu naudas apjoms, kopš deklarēto iedzīvotāju skaits novadā ir ievērojami palielinājies. "Pašvaldības ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, auguši par 12% (+708 800 eiro)," atklāja I. Cerbule. "Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par mājokļiem 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājušies par 25% jeb 141 721 eiro. Kopumā NĪN ieņēmumi pašvaldībā 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājušies par 8% jeb 140 000 eiro. Gan jāpiebilst, ka 2017. gadā par 8% jeb 158 751 eiro saistībā ar izmaiņām likumdošanā pieauga Carnikavas novada pašvaldības iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā."

Domes pārstāve paskaidroja, ka pašvaldība katru gadu iegulda līdzekļus, lai uzlabotu ielu un ceļu infrastruktūru. Pērn pārbūvētas un atjaunotas vairākas maģistrālās ielas novada ciemos. Ik gadu tiekot ierīkotas gan jaunas apgaismojuma līnijas, gan papildu apgaismojums. Lai atrisinātu bērnudārza jautājumu, ir izstrādāts Siguļu internātpamatskolas ēkas pārbūves projekts un šomēnes noslēgsies būvniecības iepirkuma konkurss. Tiek attīstīti arī daudzi citi projekti.

Pašvaldībai plāni lieli, lai nodrošinātu sava novada iedzīvotājiem iespēju "dzīvot zaļi". Kas zina – varbūt kāds, kurš piedeklarējies savā Carnikavas vasarnīcā vai dārza mājiņā, apsvērs iespēju ne tikai deklarēties, bet arī patiešām reāli dzīvot Carnikavā.

Ačgārnā statistika
No vienas puses, var saprast Carnikavas novada pašvaldību, kas rūpējas par infrastruktūru, uztur ceļus un sakopj grāvjus arī dārziņu un vasarnīcu teritorijā. Loģiski, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai šo ēku īpašnieki piedeklarētos novadā un atbalstītu infrastruktūras uzturēšanu ar nodokļu naudu. Taču, no otras puses, lai izvairītos no lielāka nodokļa, daļa vasarnieku ir spiesti deklarēt savu dzīvesvietu ēkās, kur pastāvīgi dzīvot vispār nav reāli iespējams. Carnikavas novada dome vēsta, ka pašlaik Carnikavas novadā savu dzīvesvietu ir deklarējuši 9327 cilvēki, bet 2017. gada laikā – 1152 cilvēki. Arī 2018. gads Carnikavai ir sācies ražīgi – no gada sākuma līdz 26. aprīlim dzīvesvietu Carnikavā piedeklarējušas jau 343 personas.

Šie skaitļi ietver ne vien reālo Carnikavas iedzīvotāju skaitu, bet arī tos, kuri Carnikavā dzīvo tikai "uz papīra", tādējādi radot maldinošu informāciju. Šie dati, nonākot Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā, vēlāk veidos nepareizu iedzīvotāju skaita novērtējumu un ačgārnu valsts statistiku. Varam vien minēt, kāda būs statistika pēc gada vai diviem, kad Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā nonāks jaunākie dati par Carnikavas novadu.