Tikai jūlijā atklātajā veloceliņā Berģi–Upesciems–Langstiņi jau ir bedres, vēsta laikraksts "Diena". "Traki" ir viens no maigākajiem raksturojumiem, ko tam velta riteņbraucēji, jo velosipēds uz gandrīz astoņus kilometrus garā bruģētā veloceliņa drebinās kā drudža slimnieks, ātrumu piebremzē izvairīšanās no koku zariem, kas tā vien cenšas iepļaukāt neuzmanīgāku braucēju, jākoncentrējas, lai neiebrauktu bedrēs vai vispār nepazaudētu pašu maršrutu, kā arī jāsaņem visa drosme, lai šķērsotu Rīgas apvedceļu.
Garkalnes dome pārmetumus par izpildījuma kvalitāti noraida – katram esot tiesības izteikt savu viedokli, viņi, ja neskaita saņemtās divdesmit septiņas sūdzības, dzirdot tikai pozitīvas atsauksmes. Taču velobraukšanas entuziasti, lai arī atzīst, ka veloceliņa ideja kā tāda ir vērtējama pozitīvi, par izpildījumu ir gana skeptiski.
Piemēram, veloentuziasts ar maģistra grādu telpiskās attīstības plānošanā Jānis Andiņš atzīst – ar Garkalnes veloceliņu neskaidrību ir vairāk nekā pozitīvo lietu. Neapmierinošs ir tehniskais izpildījums: uz bruģa braukšana nav patīkama, pats veloceliņš brīžiem tā līkumo, ka tālāko ceļu atrast ir sarežģīti. Turklāt Garkalne absolūti ignorē savienojumu ar Rīgas veloceliņu Centrs–Berģi, kas beidzas pie Rīgas un Garkalnes novada robežas.
Savukārt aktīvās atpūtas portāla "Orient.lv" pārstāvis, riteņbraucējs ar stāžu Māris Kalējs atzīst – vērtējot desmit ballu skalā, pat labi gribot, vairāk par knapu četrinieku ielikt nevar. Arī viņš min nepiemēroto segumu, savienojuma trūkumu ar citiem veloinfrastruktūras objektiem, turklāt atzīst: lai arī Garkalne savu jauno veloceliņu piedāvā kā tūrisma objektu, redzēt tur neesot ko. Veloceliņš vietām ir arī bīstams – stūri ir asi, turklāt vietām brauktuvi no celiņa atdala pazemas alumīnija barjeras, kas mašīnas avārijas situācijā neapturēs, taču velosipēdists gan var ar pedāli aizķerties aiz tām un nolikties gar zemi.
"Šī veloceliņa prioritāte bijusi dabūt projām tos stulbos riteņbraucējus no brauktuves, nevis uzlabot tiem apstākļus," teic Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. Viņš norāda: protams, ir apsveicami, ka veloceliņš ir uzbūvēts, taču patērētājam nedrīkst piedāvāt sliktu produktu, jo tāds netiks lietots un investīcija būs izmesta zemē. Kā vienu no bīstamākajām vietām viņš nosauc krustojumu ar Rīgas apvedceļu: lai arī darbojas luksofors, autovadītāji, kas veic pagriezienu, riteņbraucēju var vienkārši nepamanīt.
Satiksmes ministrijas (SM) Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns stāsta, ka reāli Garkalnes pašvaldība īstenojusi vismaz piecus gadus vecu projektu, turklāt pirms veloceliņa izbūves nav veikts satiksmes drošības audits. Viņš gan norāda, ka atšķirībā no autoceļu satiksmes veloceliņi ir tikai pašvaldības atbildība. Problēmas ar Garkalnes veloceliņu atklājušās, kad pašvaldība pasūtījusi rekonstrukcijas projektu pašam autoceļam, CSDD pēc audita secinājusi – pie projektējamā ceļa ir kaut kāds veloceliņš, kas neatbilst satiksmes drošības pamatprincipiem, stāsta A. Lubāns.
Pagaidām vēl tiek vērtēts, vai veloceliņš ir atbilstošs visiem kritērijiem, un pozitīva nolēmuma gadījumā Garkalnes novads saņems ES finansējumu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Vineta Vilistere-Lāce informēja, ka ir saņemtas norādes par iespējamām atkāpēm no projekta īstenošanas gaitas, kas šobrīd tiekot pārbaudītas. Maksājuma iesniegumu Garkalnes novadam jāiesniedz līdz augusta beigām, pēc tā saņemšanas LIAA to izskatīs un pieņems lēmumu par finansējuma piešķiršanu.