"Mana māja atrodas pavisam tuvu sētai, kas šķir īpašumus. Kaimiņi pie sētas sākuši krāt atkritumus, turklāt viņi nav pieslēgušies pilsētas kanalizācijai, tāpēc nāk ar spainīti pie manas sētas, kur izgāž savus atkritumus," sieviete portālam "Apriņķis.lv" pauda dziļu neizpratni par kaimiņu rīcību.
Pie Laimas kundzes namdurvīm regulāri valdot urīna un pūstošu pārtikas atkritumu smaka. Žurkas un peles vien skraidot. "Lej visu pie mana žoga: atnāk ar spainīti, pie ābeles izgāž, – mušas un lapsenes spieto. Divus trīs gadus ciešos, bet vairs nevaru izturēt. Dārza galā atkritumus neliek, taču tur var – laipni lūdzu! Bet ne pie manas mājas, gandrīz zem loga! Nevaru ne logu, ne durvis atvērt vasarā, smaka nāk iekšā!"
Kaimiņienes ģimene, kas lielāko daļu laika dzīvojot Itālijā, bet Siguldā pavadot vien vasaras, savā uzturēšanās laikā sagādājusi Laimas kundzei arī citas raizes. Reiz kaimiņienes dēls ar arbaletu iešāvis kundzes sunim kājā. Toreiz notikusi vien skaļāku vārdu apmaiņa, Laimas kundze salauzusi un izmetusi visas zēna bultas, kas raidītas viņas pagalmā, bet par pāridarījumu dzīvniekam atvainošanos tā arī nav sagaidījusi.
Pirms astoņiem gadiem, kad Laimas kundze ievākusies Vainagu ielas namā Siguldā, kaimiņi aizrādījuši, lai Laimas kundze aizvāc savu malku no žoga tuvuma, taču tagad paši metot atkritumus. "Vai ir kādi noteikumi, kas nosaka, cik lielā attālumā no sveša īpašuma Siguldā var izgāzt savus atkritumus?" sašutusi vaicā Laimas kundze.
Siguldas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jurkāne norāda – atbildīgie darbinieki "labprātāk rīkotos, nevis atbildētu uz vēstulēm", tāpēc aicina Laimas kundzi sazināties ar pašvaldības policiju (tālrunis 26160288), norādot konkrētu adresi.
Kā skaidro domē, kaimiņu attiecības šajā aspektā precīzi regulē Civillikums. 1088. pants nosaka: "Ateju un samazgu bedres un mēslu krātuves nedrīkst ierīkot pie kopīgiem žogiem, mūriem un robežas, bet tām jāatrodas vismaz pusotru metru no kaimiņa robežas." Kā piemetina Liene Jurkāne, nedrīkstētu būt tāda situācija, ka atkritumi tiek uzkrāti pie sētas, turklāt katram privātmājas īpašniekam jābūt noslēgtam līgumam ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu.
Laimas kundzi satrauc vēl kas – kaimiņu koku zari liecoties pāri žogam un traucējot. "Cik tuvu žogam var stādīt kokus?" viņa vaicā. Civillikuma 1098. pants nosaka: "Ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesība prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atteicas, pašam to nocirst un paturēt sev."
Savukārt 1099. pants skan šādi: "Ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesība nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos par savu īpašumu, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četriem ar pusi metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētam augstumam un paturēt sev."