Projekta ietvaros notiks Babītes poldera sūkņu stacijas, krājbaseina un maģistrālā kanāla atjaunošana, kas sākās šā gada maijā. Rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt nākamā gada oktobrī, un tā kopējās izmaksas ir 678 851,73 lati.
Atjaunošanas darbu laikā tiks veikti šādi darbi: maģistrālā kanāla tīrīšana un gultnes padziļināšana aptuveni 2,8 km garumā, grāvju malu sakārtošana un attīrīšana no apauguma 1000 m² platībā; trīs esošo grāvju caurteku remonts un jaunas 18 m garas caurtekas uzstādīšana; Babītes poldera sūkņu stacijas rekonstrukcija, veicot esošo sūkņu nomaiņu uz trim jauniem iegremdējamiem sūkņiem un padziļinot krājbaseinu.
Kā zina stāstīt novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Siliņa, pēc polderu sistēmas atjaunošanas tiks samazināta iespējamo plūdu nelabvēlīgā ietekme aptuveni uz 4,4 tūkstošu iedzīvotāju dzīvi 15,4 km² teritorijas platībā, kuras applūšanas gadījumā var radīt arī nopietnus draudus videi.
"Klimata pārmaiņu dēļ plūdu gadījumi visā pasaulē ir kļuvuši biežāki un postošāki. Tā ir dabas parādība, kas nav novēršama, taču cilvēka rīcības un klimata pārmaiņu ietekmē palielinās plūdu rašanās varbūtība," tā Z. Siliņa, norādot, ka jūras uzplūdu dēļ tiek paaugstināti ūdens līmeņi daudzos lagūnu tipa ezeros un ar tiem hidrogrāfiski saistītajos ezeros: Papes, Liepājas, Engures, Babītes u. c.
Babītes poldera sistēma savu saimniecisko darbību tagadējā veidolā uzsāka ap 1963. gadu. Babītes poldera aizsargdambis ir vairāk nekā piecus kilometrus garš. Taču sākuma variantā tas izbūvēts 1938. gadā, līdz ar to Babītes poldera sūkņu stacija ir pirmā šāda veida sūkņu stacija Latvijā.
Pēc nostāstiem dzirdēts, ka par valsts un apkārtējo zemnieku naudu sākta sūkņu stacijas celtniecība pie Neriņas upes ietekas Babītes ezerā. 1956. gadā izstrādāts lielais Babītes poldera projekts un sākušies lielie meliorācijas darbi. Jaunā sūkņu stacija izbūvēta 1981. gadā.
Maģistrālais kanāls un jaunās caurtekas.
1936.gadā izstrādātā Babītes poldera shēma.