Novadpētnieks Andrejs Planders cer, ka pilsdrupās varēs uzņemt Ropažu novada 810 gadu svinību viesus 2015. gadā.
Šovasar senatnīgās pilsdrupas piedzīvo vērienīgas pārmaiņas. Norit arheoloģiskie izrakumi, bet no augusta vidus – arī rietumu mūra konservācija un stiprināšana. Arheoloģiskajos izrakumos jau atsegta pils vārtu ieejas daļa.
Rietumu mūris ir ļoti sliktā stāvoklī, un ir pēdējais laiks to nostiprināt, norāda A. Planders. Pašlaik tiekot darīts viss, lai mūri glābtu. "Nākotnē plānojam savienot rietumu un dienvidu mūrus, piemūrējot vēl vienu nelielu sienu tā, lai izveidotu stūri." Tas nodrošinātu rietumu mūra stabilitāti pret sabrukšanu.
Veicot arheoloģiskos izrakumus, jau 2006. gadā tika apzināts, kāda aptuveni izskatījusies un cik liela bijusi "Rodenpois" pils. Novadpētnieks gan skaidro, ka seno pili pilnībā atjaunot nebūs iespējams nekad. "Tai nav precīza attēlojuma, varam vadīties tikai pēc arheoloģiskajos izrakumos atsegtajiem mūriem un korpusu sienu novietojumiem uzkalniņu aprisēs." Galvenais uzdevums esot saglabāt mūrus, kā arī parūpēties par to, lai pilsdrupu apskate būtu droša apmeklētājiem. Tuvākajā laikā plānots mūra augšdaļu nosegt ar koka lubiņu jumtiem. "Te viss ir jāsaved kārtībā līdz Ropažu 810. gadadienai, lai varam aicināt viesus uz sakoptām pilsdrupām," apņēmības pilns ir A. Planders.
Savukārt arheologs Vitolds Muižnieks pauž, ka pils, iespējams, bijusi plašāka, nekā pašlaik to varam apjaust. Turklāt pils patiesais vecums vēl nemaz neesot noteikts.
Piļu aprakstos tā pirmo reizi minēta 15. gadsimtā, taču arheoloģisko izrakumu laikā atrastā monēta no 14. gadsimta norāda, ka pils pastāvējusi jau agrāk. Izrakumu laikā uzietas dažādas senlietas: senatnīgas monētas, nazīši, lauskas, dzīvnieku kauli, liecības par Ivana Bargā iebrukumu 16. gadsimtā, kad pils tika iznīcināta, – musketes lodes, kā arī neparasti liela pakavveida sakta, kāda bijusi raksturīga Igaunijā dzīvojošajām tautām. Ropažos atrastajai saktai līdzīgākās saskatāmas igauņu etnogrāfiskajā tērpā, pie kura vēl 18. un 19. gadsimtā nēsātas izmēros lielas riņķsaktas.
Pilsdrupu labiekārtošanas projektus īsteno biedrība "Rodenpois", to kopējās izmaksas ir vairāk nekā 23 770 latu, no kurām 90 % sedz Eiropas Zivsaimniecības fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds.
Mūri ir sliktā stāvoklī, un ir pēdējais laiks tos nostiprināt, norāda A. Planders.
Arheologs Vitolds Muižnieks
