To viņš uzsvēra, komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) viedokli par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas maiņu Latvijā, vēsta biznesa portāls "Nozare.lv". Lai arī patlaban esošā informācija liek domāt, ka izmaiņas ir vērstas vairāk uz depozīta sistēmas ieviešanu un uz atkritumu radīšanas samazināšanu, tomēr valstij un pašvaldībai primāri ir jāaizstāv un jārūpējas par iedzīvotājiem, kuri godīgi maksā par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, norāda I. Stirāns.
Rīgā un Pierīgā patlaban viena no būtiskākajām problēmām ir iedzīvotāji, it īpaši mazdārziņos un privātmājās, kuri vispār nemaksā par atkritumu izvešanu. Tāpat neviens nekontrolē, kur nonāk viņu atkritumi, akcentēja I. Stirāns.
Viņš sacīja, ka tie nonākot vai nu ceļmalās, ceļmalu atpūtas un pieturvietu atkritumu tvertnēs, vai arī daudzstāvu māju pagalmu atkritumu tvertnēs. Jebkurā gadījumā par šo atkritumu izvešanu samaksā citi iedzīvotāji.
"Tas nav pieņemami, jo tas ir līdzvērtīgi elektrības zagšanai vai pieslēgumam pie kaimiņa ūdensvada," sašutumu pauda I. Stirāns.
Taču viņš atgādināja, ka atkritumu apsaimniekošana ir komunālais pakalpojums, kas pēc likuma jānodrošina pašvaldībai, kas, protams, var nodot praktisko darbību uzņēmēju rokās, bet nedrīkst būt tā, ka pašvaldībai ir atņemti jebkādi instrumenti sistēmas sakārtošanai un monitorēšanai.
Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka pašvaldībām ir jāveido vienota, uz iedzīvotāju reģistru balstīta datubāze, kurā tiek apkopota visa informācija par cilvēku skaitu mājsaimniecībā, noslēgto līguma termiņu un izvešanas apjomiem ar konkrēto operatoru. Tad pašvaldībai būs iespēja redzēt, kuras mājsaimniecības nav parūpējušās par iespēju izvest atkritumus, un varēs risināt jautājumu tālāk.
"Patlaban vismaz Rīgā šāda datubāze ir sākta, bet to nevar uzturēt, jo iesaistītie uzņēmēji atsakās izpaust līgumu informāciju," teica I. Stirāns.
Kā problēmu viņš norādīja arī finansējuma plūsmu, kas jāmaina tā, lai efektīvi nodrošinātu atkritumu drošu nokļūšanu poligonos, rūpējoties par vidi un drošību. ''Patlaban nevar izkontrolēt to, kas notiek pēc atkritumu tvertņu iztukšošanas. Vai atkritumi nonāk poligonā? Pārstrādes rūpnīcās? Mežā? Pļavā? To neviens nezina," sacīja I. Stirāns.
Viņš piebilda, ka "Getliņi EKO" poligonā nonāk tikai aptuveni 60 % no atkritumiem, ko uzņēmuma "pārziņā" esošajā teritorijā ir saražojuši iedzīvotāji. Tik daudz pārstrādes centru Latvijā nav, lai nodrošinātu pārējo atkritumu legālu iznīcināšanu.
Tāpēc finansējums jāmaina tā, lai samaksu par darbu iesaistītās puses saņemtu, noslēdzot pilnu darba ciklu. Patlaban samaksa tiek veikta par atkritumu izvešanu no nama. Līdz ar to par pārējo procesu nevienam nav intereses. Normāli būtu, ja samaksa tiktu veikta pēc atkritumu ievešanas poligonā, par konkrēto apjomu jeb pārstrādes rūpnīcā, klāstīja I. Stirāns.
Kopumā viņš teica, ka E. Sprūdža iniciatīva ir apsveicama, piebilstot, ka līdz šim ierosinātie labojumi un ieteikumi vislielākos iebildumus izpelnījās tieši no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses. Līdz ar to patlaban ir visas iespējas sākt visu no jauna.
Lai arī atrast kopsaucēju starp iesaistīto uzņēmēju interesēm, sabiedrības un vides interesēm līdz šim nav izdevies, tomēr I. Stirāns pauda cerību, ka E. Sprūdžs ņems vērā arī līdz šim veikto darbu, kurā iesaistījās visi nozares spēlētāji, juristi, pašvaldība un citas puses.
Kā ziņots, ievērojot to, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā nefunkcionē pietiekami labi, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs ir apņēmības pilns šo sistēmu mainīt.
Savukārt ministra padomniece vides jautājumos Maija Vanaga vērsa uzmanību uz to, ka līdz šim atkritumu apsaimniekošanas sistēma ilgstoši ir bijusi politizēta un kalpojusi atsevišķu uzņēmēju, nevis sabiedrības un vides interesēm, tādēļ, lai mainītu šo sistēmu, ministrijā jau tiek strādāts pie konkrētiem uzlabojumiem.
Patlaban Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā jaunu plānu 2013.–2020. gadam, kurā iekļauta atkritumu rašanās novēršanas programma, kā arī ietvertas prognozes un atkritumu apsaimniekošanas tendences attiecīgajam plānošanas periodam. Plāna projektā ir noteikts, ka tiks sniegts atbalsts atkritumu pārstrādes attīstībai, bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai, atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai.
E. Sprūdžs jau iepriekš paudis, ka viens no nozīmīgākajiem soļiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanai būtu depozīta sistēmas ieviešana, kas būtiski uzlabotu pārstrādāto atkritumu daudzumu.