31.07.2012 11:54

Vēstule: Kanalizācijas bubulis Lapenieku ciematā

Autors  Lapenieku iedzīvotāji
Novērtēt šo ziņu
(3 balsojumi)
Vēstule: Kanalizācijas bubulis Lapenieku ciematā arhīvs

Iedzīvotāji ir šokā: 10 kubikmetru ūdens patēriņš par katru mājas iedzīvotāju mēnesī cilvēkiem, kas no rīta līdz vakaram ir darbā, kam mājās nav baseina un kas katru dienu nemazgā ziloni, ir pārspīlēts.

"Rakstām jums, nepretendējot saņemt atbildi, jo jautājumu ir daudz. Vienīgais, ko gribam izdarīt: paust savu pilsonisko nostāju. Runa ir par Ķekavas novada Lapenieku ciemu, kurā jau gadiem iedzīvotāji nespēj atrisināt kanalizācijas notekūdeņu apsaimniekošanas problēmu. Nespēj to izdarīt tādēļ, ka spēles noteikumi ik pa laikam mainās un nav skaidrības arī par spēlētājiem. Tomēr rodas sajūta, ka daļa spēlē ar kārtīm, kuras problēmā iesaistītie neatklāj arī tad, kad tas jādara.

Pamēģināsim sniegt ieskatu problēmas rašanās gaitā.

2003. gads. Kanalizācijas sistēmas izbūve un biznesa plāns

Pasūtītāji Juris Sondors un Inārs Beļinskis Ķekavas pagasta būvvaldē saskaņo kanalizācijas sistēmas Lapenieki izbūvi Lapenieku ciemā. Vēlāk lielākā daļa individuālās apbūves gabalos sadalītā ciemata tiek pārdota, un iedzīvotāji nopērk zemes gabalus ar tajos jau iebūvētām kanalizācijas sistēmas caurulēm. Zemesgrāmatās nav atzīmes, ka jārēķinās ar apgrūtinājumu – kādam citam piederošu kanalizācijas sistēmu-, tādēļ ir nepārprotami skaidrs: katra iegādātā zemes gabala īpašnieks kļūst par saimnieku noteiktam kanalizācijas sistēmas posmam.

Privātmāju īpašniekiem Lapeniekos tika dota tikai viena iespēja – kanalizācijas notekūdeņus novadīt kopējā kanalizācijas sistēmā, par kuru gādību uzņēmās SIA "Zeltenieki". Kāpēc tieši SIA "Zeltenieki" sāka sniegt šo pakalpojumu un vai par to interese bija arī kādam citam – kāds to noteikti zina. Visticamāk, kādam bija patiesi lielisks biznesa plāns – kamēr vien ciemā būs kāds iedzīvotājs, SIA "Zeltenieki" būs pelnošs uzņēmums: iedzīvotājiem tika piedāvāti līgumi, kas nedeva nekādas kompromisa iespējas. Proti, līgumos nebija paredzēta iespēja mājās uzlikt patērētā ūdens skaitītājus, lai tā aprēķinātu kanalizācijā novadīto ūdeņu daudzumu.

Tādēļ maksa tika aprēķināta maksimāli liela – katram mājā dzīvojošajam cilvēkam jāmaksā par 10 kubikmetriem notekūdeņu mēnesī. Ja mājā dzīvo četri cilvēki, tad jāmaksā par 40 kubiem, piemēram, un tā ik mēnesi. Un tagad, – padomājiet, cik daudz ūdens mājās mēnesī patērējat jūs? Vai tikpat daudz kā Lapeniekos? Te divu pieaugušu cilvēku ģimenei ar trim bērniem bija jāmaksā par 50 kubikmetriem kanalizācijas notekūdeņu mēnesī. Vai arī Jūs spējat iztērēt tik daudz ūdens? Ja Jums pakalpojumu sniegtu SIA "Zeltenieki", izrādītos, ka spējat gan – vismaz pēc summas, kas jāmaksā. Jā, bija iedzīvotāji, kas lūdza iespēju uzlikt ūdens skaitītājus.

SIA "Zeltenieki" šādām situācijām noteica tik augstu maksu par skaitītāja apsaimniekošanu, ka tas izrādītos vēl dārgāk. Ko darīt? Jā, bija iedzīvotāji, kas saprata, ka 10 kubikmetri par katru mājas iedzīvotāju mēnesī cilvēkiem, kas no rīta līdz vakaram ir darbā, kam mājās nav baseina un kas katru dienu nemazgā ziloni, ir par augstu. Kompromisu panākt tā arī neizdevās. Rakstiskām vēstulēm ar lūgumu izskaidrot cenu pamatotību SIA "Zeltenieki" bija īsa atbilde: "Mēs esam tiesīgi". Jo, visticamāk, biznesa plāns bija cerīgs – nekur nepaliksiet, maksājiet vien.

Bet kāds cits gan bijušo, gan esošo situāciju noteikti pārzina daudz labāk. Varbūt to zina SIA "Zeltenieki" dibinātāji, SIA esošie vai bijušie īpašnieki un/vai valdes locekļi? Varbūt to zina novada deputāts Inārs Beļinskis, jo tieši pie viņa ar visiem jautājumiem savulaik mudināja vērsties SIA "Zeltenieki" direktors Viesturs Stripkāns.

Viens gan ir skaidrs: kā apliecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, SIA "Zeltenieki" nav licences sniegt iedzīvotājiem tos pakalpojumus, par ko ilgstoši tika iekasēta maksa. Vai to neviens novada domē nezināja? Vai nezināja arī to, ka kanalizācijas sistēma Lapenieki nav nodota ekspluatācijā, bet to izmanto peļņas nolūkos? Zināja, bet klusēja. Gribētos zināt, kas tika darīts, lai šo situāciju mainītu. Vai būvvalde atbilstoši reaģēja, uzlika sodus, kontrolēja situāciju? Tā nebija viena diena vai mēnesis, tie bija vairāki gadi. Kā šādā situācijā jāvērtē amatpersonu rīcība – zināt, klusēt, izlikties, atbalstīt?

2010. gads. Sistēmu beidzot nodod ekspluatācijā un uzdodas par tās īpašniekiem

Ir pagājuši vairāki gadi kopš kanalizācijas sistēmas izbūves, bet tā joprojām nav nodota ekspluatācijā. Kāpēc? Kāds to noteikti zina. Viens no kanalizācijas sistēmas Lapenieki būvniekiem- Juris Sondors - beidzot sagatavo dokumentus, lai to izdarītu. Tas nekas, ka būvprojekts izstrādāts pirms 10 gadiem. Būvvaldei tas nav šķērslis un nekādus papildus jautājumus, izskatās, nerada. Tas nekas, ka visu sistēmu, kas šķērso desmitiem privātīpašumu, ekspluatācijā nodod viena neliela zemesgabala īpašnieks. Vai būvvaldei tas neinteresēja? Uz būvobjekta ekspluatācijā nodošanas akta ir virkne amatpersonu parakstu. Vai kaut viens no viņiem paskatījās, kur dabā atrodas zemes gabals, kas tiek uzrādīta kā būvobjekta adrese? Vai kāds pārbaudīja būvobjektu dabā?

Paskatieties šos dokumentus un pavērtējiet: kas īsti ir nodots ekspluatācijā – kanalizācijas sistēma tikai attiecīgajā zemesgabalā vai visa sistēma? Un vēl kāda piezīme: nodošana ekspluatācijā nav īpašumtiesības apliecinošs dokuments. Un to zina arī būvvaldē. Pastāstiet šo faktu tiem, kas domā citādāk, neklusējiet. Pastāstiet to arī SIA "Zeltenieki", kas 2011.gada nogalē saņēma dāsnu dāvanu.

Jā, 2011.gada nogalē parādījās vēl kāds savdabīgs dokuments. Kanalizācijas sistēmas Lapenieki būvnieki uzdodas par tās īpašnieku un dāsni uzdāvina visu sistēmu SIA "Zeltenieki" .Juristi, kas ierauga šādu papīra gabalu, protams, smejas un brīnās, kā vispār kādam var ienākt prātā tādu dokumentu rakstīt, tomēr izskatās, ka tam ir bijusi un joprojām ir būtiska nozīme.

SIA "Zeltenieki" ik pa laikam paaugstina kanalizācijas pakalpojuma cenas, bet beidzot iedzīvotāji sāk protestēt. Notiek ciema iedzīvotāju sapulce, kurā iedzīvotāji izlemj: apsaimniekotājs ir jāmaina. Vēlāk notiek vēl viena iedzīvotāju sapulce, kurā atklājas daudz savdabīgu faktu. Ja kādam par tiem ir interese – droši vien arī novada domē ir pieejams šīs sapulces protokols, vismaz daudzu Lapenieku ciema iedzīvotāju rīcībā tas ir. Katrā ziņā pēc šīs sapulces iedzīvotāji jūtās nekaunīgi krāpti vairāku gadu garumā: ir milzīga atšķirība starp notekūdeņu daudzumu, par ko lika maksāt SIA "Zeltenieki" un to apjomu, kādu SIA nodeva tālāk SIA "Baložu komunālā saimniecība".

2012. gads. Līgumi pārslēgti. Kas ir apsaimniekotājs?

Visbeidzot iedzīvotāji nobalso un izvēlas citu pakalpojuma sniedzēju – SIA "Baložu komunālā saimniecība", kas ir 100% pašvaldības uzņēmums un izveidots tieši minēto pakalpojumu sniegšanai. Uzstāda ūdens skaitītājus un noslēdz līgumu. Ja kādam ir interese – pajautājiet, vai tiešām katrs Lapenieku iedzīvotājs arī tagad tērē 10 kubikmetrus ūdens mēnesī?

Kas notiek šobrīd? Lūk, kas. Lai arī Lapenieku iedzīvotāji kanalizācijas notekūdeņus nodod SIA "Baložu komunālā saimniecība", rēķinus par kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāji saņem arī no SIA "Zeltenieki"". Tātad – par vienu un to pašu pakalpojumu tiek prasīta samaksa no divām juridiskām personām. Turklāt iedzīvotāji "Zeltenieku" vārdā saņem vēstules ar nepamatotiem parāda procentu uzrēķiniem un draudiem parādu cedēt parādu piedziņas kantoriem. Kā Jums šķiet: kam ir jānotiek, lai viens nieka SIA izbeigtu terorizēt veselu ciematu? Varbūt iemesls ir gaužām vienkāršs: SIA "Zeltenieki" no pašvaldības puses joprojām tiek uzskatīta par vērā ņemamu sarunu partneri – pašvaldība uzskata, ka SIA "Zeltenieki" ir kanalizācijas sistēmas Lapenieki apsaimniekotājs. Vai Lapenieku ciema iedzīvotāji – kanalizācijas sistēmas īpašnieki – ir izvēlējušies šo SIA par sistēmas apsaimniekotāju? Ja pašvaldībai ir šādi dokumenti, varbūt tos varētu redzēt arī ciema iedzīvotāji?

Vai pašvaldība ir SIA "Zeltenieki" palūgusi uzrādīt kaut vienu juridiski korektu dokumentu, kas apliecinātu SIA tiesības vispār iesaistīties jebkādās sarunās par apsaimniekošanas jautājumiem? Nu, vismaz licenci legālai darbībai? Ja nav, tad kāpēc pašvaldība atbalsta šādas darbības? Gan jau ir kāds, kas šos iemeslus zina, bet būtu labi, ja šis "kāds" tos arī atklātu. Un vēl. Varbūt kāds pašvaldības pārstāvis tomēr varētu pārskatīt dokumentus, kuros pieminēta SIA "Zeltenieki" un tās juridiskā adrese Tālavas iela 9, Katlakalns (kaut arī faktiskā adrese Tālavas iela 9, Lapenieki). Šādas ielas Katlakalnā nemaz nav. Varbūt tāpēc SIA pašvaldības sūtītās ierakstītās vēstules nesaņem.

Ļoti iespējams, ka kāds, kas visā šajā shēmā ir iesaistīts, turpat Lapenieku ciematā vai kādu gabaliņu nostāk skatās un gardi smejas. Ļoti iespējams, ka kāds no savdabīgajās shēmās iesaistītajiem iedzīvotājus klusībā nosauc pēdējos lamuvārdos un klusībā cer: es jums vēl parādīšu, gudrinieki! Lai. Lai smejas un lai nosauc.

Tikmēr dokumentu kaudzīte krājas un informācijas kļūst arvien vairāk: Ķekavas novada domes atbildes, Ķekavas novada būvvaldes atbildes par kanalizācijas sistēmas Lapenieki nodošanu ekspluatācijā, tehniskie projekti, saziņa ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, saziņa ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu policiju, Latvijas Pašvaldību savienību, ministrijām, individuāli praktizējošiem civiltiesību speciālistiem utt. Viss izskatītos cerīgi, ja vien... ja vien šajā situācijā stingru un skaidru nostāju paustu arī Ķekavas novada dome vai kāda cita valsts amatpersona. Tik daudz kas jau ir saprasts un tik daudzas atbildes skaidras. Vajag tikai pielikt punktu un saprast, kā sakārtot kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas jautājumu Lapeniekos. Iespējams, ka stratēģiski svarīgākās kanalizācijas sistēmas vietas atrodas uz zemes gabaliem, kuru īpašnieki ļoti grib turēties pie vecās kārtības un negrib pārmaiņas. Un te nu ir sauciens pēc palīdzības, jo ir saprotams, ka juridiski precīzi sakārtot jautājumu ir visai sarežģīti.

Varbūt novada deputāti var iekļaut šo jautājumu izskatīšanai pagasta padomes sēdē un izlemt, kam un kas jādara? Ja dome netiek galā, varbūt tai jāmeklē palīdzība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā? Vai arī tas jādara iedzīvotājiem, kuru palīgā saucienus ministrijas pāradresē pašvaldībām atbilstoši viņu kompetencei? Visjēdzīgākais šajā situācijā pašvaldībai būtu aicināt uz konstruktīvu sarunu tos, kas vispār ir tiesīgi tajās piedalīties un reiz par visām reizēm izbeigt saziņu ar juridiskām un fiziskām personām, kas uzdodas par tiem, kas viņi patiesībā nav. Un vēl. Tikpat jēdzīgi kādam citam šajā situācijā būtu saprast, ka bizness var arī neizdoties. Protams – kur aitas, tur cirpēji. Tomēr, kā redziet, mēdz būt gadījumi, kad cērpamās aitas patiesībā ir cilvēki, kas agri vai vēlu atjēdzas un vairs negrib blēdami mest latus kādā makā bez jebkāda pamatojuma. Varbūt tas varētu būt viens no iemesliem, lai meklētu kompromisu? Ir skaidrs, ka šī hroniskā problēma agri vai vēlu pāraugs akūtā problēmā. Un tad risinājumu atrast būs vēl grūtāk.

Kas šajā situācijā pārsteidz?

Tas, ka iedzīvotāji joprojām paliek vientuļie cīnītāji. Vēl jo vairāk: Lapenieku ciematā dzīvo viens no novada domes deputātiem – Inārs Beļinskis. Diemžēl brīžiem nespējam izšķirt, kas ir balts un kas melns. Varbūt kāds ar skatu no malas var palīdzēt?

Diemžēl ne no vienas institūcijas, kam tiek uzdoti jautājumi un kas tiek informēta par neparasto situāciju, tā arī nav sagaidīta ieinteresēta reakcija.

Vai tiešām novada amatpersonu vidū nav cilvēku, kas saņemtos un teiktu: jā, es gribu šo jautājumu izpētīt un atrisināt. Jā, šī problēma visvairāk attiecas uz tiem, kas ir tieši iesaistītie – tie, kam pašlaik nav skaidrs, kā Lapenieku ciemā kanalizācijas jautājums risināsies ne vien gada, bet arī desmit gadus tālā nākotnē. Protams - mūsu vidū ir daudz gudru un uzņēmīgu cilvēku, kas soli pa solim iedziļinās problēmā, kas fragmentu pa fragmentam liek kopā faktus, tā palēnām saprotot, kas ir noticis un notiek. Bet tai pat laikā, kā jau minēts iepriekš, ir cilvēki, kam to visu atrisināt būtu daudz vieglāk un ātrāk, tikai vajadzīga drosme un uzņēmība."