28.07.2012 14:30

Sējā top pirmais pirts muzejs Latvijā

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pirts muzejs kalpos arī praktiskai zināšanu apguvei, jo daļu no pirtīm iespējams izmēģināt arī praksē. Pirts muzejs kalpos arī praktiskai zināšanu apguvei, jo daļu no pirtīm iespējams izmēģināt arī praksē. Agnese Dzene

Lēni, bet pamatīgi Sējas novadā top pirts muzejs. Tā ir vieta, kur vienkopus būs atrodamas visdažādākā izskata un vecuma pirtis no dažādiem Latvijas novadiem. Pagaidām tikai piecas. Plānā vismaz 25.

Vieta tāda - nekāda

Jāteic – muzejam izvēlēta ļoti piemērota vieta. Tas atrodas pusstundas braucienā no Rīgas robežas un pavisam nedaudz nost no lielā ceļa. Tieši tik daudz, lai ātri paslēptos no lielās ikdienas kņadas un steigas.

Vēl pirms pieciem gadiem vietā, kur tagad omulīgi sasēdušas pirtiņas, bijis purvs. "Lai varētu tikt uz zemes virsū, bija nepieciešami pamatīgi līdzināšanas darbi, jātiek vaļā no krūmiem. Tā vietiņa bija – nekāda," atceras pirts muzeja idejas autors un ieceres īstenotājs Teodors Karlsons.

Drīz pēc teritorijas sakopšanas arī atvesta pirmā pirtiņa un, tā teikt, iesēta sēkla jaunajā muzejā. Pirmā pirts atvesta no Dagdas puses, Latgalē, bet līdzās tai stāv arī pirts, kas mērojusi tālu ceļu no Kurzemes. Lielāka komforta radīšanai uzcelta arī jauna pirts, kurā interesenti un garāmbraucēji muzeja teoriju var pārbaudīt praksē.

"Ideja bija tāda, ka visas pirtis ik pa laikam tiek arī darbinātas un tās nestāv kā vienkārši muzeja eksponāti," atklāj pirts saimnieks. Vizuāli piesaistošākā pirts, kontrastējot ar jaunuzcelto un mūsdienīgo, ir veca, melna pirtiņa, kas līdzinās pasakās aprakstītajām un attēlotajām. Tā atceļojusi no Rēzeknes. "Pirtiņa būvēta vēl pirms Ulmaņlaika," atklāj muzeja īpašnieks. Pārsvarā visas vecās pirtis ir melnās: "Latvijā tā ir klasika. It kā jau visas tipiskas, tikai lielākas vai mazākas."

Tāpat teritorijā atrodams arī zils vagons, kurš, izrādās, arī ir pirts. Tā saglabājusies vēl no 80. gadiem, kad kalpojusi vienlaikus kā celtnieku vagoniņš un pirts, kur pēc smagas darba dienas izsildīt kaulus.

Ideja aizgūta no Somijas

Viss sācies ar to, ka T. Karlsons pie sevis mājās, turpat Sējas novadā, sācis vākt senas pirts lietas, kā arī pašas pirtis. Draugi ieteikuši šo aizraušanos īstenot kādā citā vietā, nevis pie paša mājās. "Ieteica man pajautāt pašvaldībai, vai nav kāds nomājams zemes gabals un tāds atradās," saka muzeja saimnieks.

T. Karlsona vājība uz pirtīm ir kopš bērnības. "No sākuma pavisam negribīgi mani ievilka pirtī, bet beigās man iepatikās. Esmu piedalījies arī pirtī iešanas čempionātos, pa pasauli pabraukājis, daudzas pirtis pamēģinājis. Bet pati ideja par muzeju radās Somijā, jo tur bija izveidots līdzīgs pirts muzejs, kur atrodamas ap 40 – 50 vecajām pirtīm. Ieraugot to muzeju es nodomāju – ja kādreiz kļūšu turīgs un man būs lieka nauda, tad es mēģināšu radīt kaut ko līdzīgu tepat Latvijā. Pagāja kāds laiciņš, parādījās labāki laiki un nolēmu sākt to īstenot."

Topošā pirts muzeja saimnieks stāsta, ka Latvijā nekur citur vienuviet nav sastopamas vecās pirtis. Brīvdabas muzejā ir "kaut kas uz to pusi, taču tur pirtis netiek atsevišķi izceltas kā vērtība. Dažas no tām kalpo par mantu noliktavām," zina teikt Latvijā pirmā pirts muzeja saimnieks.

Divas trešdaļas - lietojamas

Muzeja mērķis ir izglītot apmeklētājus, stāstot par senču pirtī iešanas tradīcijām, tās parādot un ļaujot arī pašiem izbaudīt. T. Karlsons uzskata, ka pirts lietas nepamatoti atstātas novārtā un jāiegulda darbs, lai atjaunotu pirts nozīmīgumu.

Pirts saimnieks atklāj, ka šī muzeja tapšana lielā mērā ir atkarīga no finansēm un brīvā laika. "Kad man ir laiks un iespējas, tad es tam pievēršos. Tas man ir hobijs, nevis darbs maizes pelnīšanai." Pēc gadiem, kad muzejs būs gatavs, tajā vienkopus būs vismaz 25 vecās pirtis no dažādiem Latvijas nostūriem, tā ieplānojis. T. Karlsons. Un divas trešdaļas no tām būtu darbināmas. "Lai cilvēki varētu iet un pērties, ne tikai klausīties, ko es stāstu par pirtīm." Plānā ir arī bērnu laukums un ugunskura vietas. Bet pamatā – saglabāt iespēju apskatīt to kultūras daļu, kas saistās ar pirtīm un koncentrētā veidā iegūt informāciju.

T. Karlsons stāsta, ka jau tagad garāmbraucēji un pat organizētas grupas apmeklē muzeju. "Viņiem liekas, ka jau tagad ir ko redzēt. Man gribētos, ka tā visa būtu piecas reizes vairāk."