Bet par pašvaldības policijas vienību, kas nu jau, samērojot ar cilvēka mūžu, sasniegusi pusaudža gadus, teic, ka tas ir vecums, kad cilvēkam ir jāuzņemas pilna atbildība par saviem darbiem un nodomiem. Pēc vairāku sastapto Saulkrastu iedzīvotāju domām, pašvaldības policija ir plecs, uz kuru droši var paļauties 24 stundas diennaktī.
Vasara sākas 15. maijā
"Saulkrastu pašvaldības policijai vasaras sezona sākas 15. maijā, jo no šī brīža mēs Saulkrastu peldvietā, kur ir vislielākā cilvēku koncentrācija, nodrošinām glābšanas darbus. Sezona turpinās līdz 15. septembrim," skaidro I. Zaharāns.
Viņš piebilst, ka pilsētas pludmalei ir piešķirts Zilais karogs, bet līdz ar to ir arī daudz un dažādu prasību, kas jāievēro pludmales uzturētājiem. Taču atgādina, ka ir arī noteikumi, kas attiecas uz atpūtniekiem. Tāpēc pašvaldības policija seko, lai cilvēki pludmalē nesmēķētu, nelietotu alkoholiskos dzērienus un ievērotu noteikumus, kas attiecas uz suņiem, – kur ar tiem drīkst iet un kur nedrīkst.
Uzkrātā pieredze liecinot, ka ar katru gadu situācija pludmalē kļūst labāka, lai gan sākums bijis pagrūts. "Cilvēki "neredzēja" izliktās zīmes vai tās vienkārši neņēma vērā. Tomēr pēdējos četros gados, kopš esmu amatā, daudz kas šajā ziņā ir uzlabojies, īpaši, ja ir runa par vietējiem iedzīvotājiem. Ar tūristiem ir nedaudz grūtāk, bet pilnīgi droši varu apgalvot, ka vismaz 80% peldvietas apmeklētāju noteikumus ievēro – liedagā nesmēķē, alkoholiskos dzērienus lieto kafejnīcās," saka pašvaldības policijas priekšnieks.
Galvenais nav uzlīmēt "plāksteri"
Pašlaik Saulkrastos, kā stāsta I. Zaharāns, mīt aptuveni septiņi tūkstoši deklarēto iedzīvotāju. Vasarā, kad atdzīvojas bijušās dārzkopju kolonijas, pilsētā ierodas vasarnieki un atsākas tūristu plūsma, dažbrīd Saulkrastos uzturas aptuveni 25 tūkstoši cilvēku. Daudzi, it īpaši saulainās dienās, ar auto dodas uz jūru, cenšoties piebraukt pēc iespējas tuvāk liedagam, izmantojot pat gājēju ietves.
"Saulkrastu tāpat kā Rīgas vai citu pilsētu plānotāji savulaik nebija paredzējuši tik lielu automašīnu skaita pieaugumu, kāds tas ir pašlaik. Šeit, Saulkrastos, ir ģimenes, kuras vienlaikus lieto pat vairākas vieglās automašīnas. Un tad, kad sabrauc vasarnieki un tūristi, autostāvvietās īpaši saulainā laikā vietu skaits strauji sarūk. Vietējie iedzīvotāji, protams, to ņem vērā un, ja iespējams, izvēlas pārvietoties ar kājām vai velosipēdiem.
Savukārt iebraucējiem gribas piebraukt pēc iespējas tuvāk jūrai, piemēram, desmit metrus līdz pludmalei, bet attālums ap 500 metriem līdz jūrai ir par lielu.
Skaidrs, ka sagaidīt atpūtniekus un uzlīmēt viņiem uz mašīnas vējstikla soda kvīti ir medaļa ar divām pusēm. Tāpēc kopā ar domē izveidoto Ceļu komisiju domājam, kā rīkoties, lai gan iebraucēji justos labi, gan nerastos lieki sarežģījumi vietējiem iedzīvotājiem, kas brauc uz veikalu vai pie ārsta. Kuram gan patīk, ja, piemēram, piena paka izmaksā veikalā noteikto cenu un vēl 40 eiro," teic I. Zaharāns.
Darbojas 24 stundas diennaktī
I. Zaharāns atgādina, ka Saulkrastu pašvaldības policija ir viena no tām policijas vienībām, kas strādā 24 stundas diennaktī.
"Mūsu ikdiena ir patrulēšana novadā, braucam uz iedzīvotāju izsaukumiem. Tāpat mūsu pienākums ir savākt sabrauktos un no ūdeņiem izskalotos dzīvniekus. Esam uzsākuši patrulēšanu pie novada mācību iestādēm mācību gada laikā. Tāpat periodiski veicam tirdzniecības vietu pārbaudes, lai pārliecinātos, ka nepilngadīgajiem netiek tirgotas cigaretes un alkohols.
Esam palīdzējuši arī vides inspektoriem, bet tas parasti notiek tad, ja inspektors mums ir lūdzis palīdzību, piemēram, aizturēt kādu maluzvejnieku vai viņu nogādāt policijā. Regulārus reidus pa novada ūdeņiem – četrām upēm un jūras piekrasti – pagaidām neveicam, taču nav izslēgts, ka nākotnē arī tas varētu būt mūsu pienākums," viņš stāsta, piebilstot, ka, protams, tiek sekots līdzi tam, vai peldsezonas laikā pārāk tuvu peldvietām neatrodas zvejnieku tīkli.
Kā labus pašvaldības policijas sadarbības partnerus viņš piemin Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, jo gan vieniem, gan otriem iznāk palīdzēt jūrā iepūstiem kaitotājiem, nogādājot viņus krastā.
"Skaidrs, ka pašvaldības policija ir liels atbalsts arī Valsts policijai, jo esam aizturējuši gan veikalu apzadzējus, gan velosipēdu, auto un metāla zagļus, gan vilcienu apzīmētājus. Tāpat laba sadarbība ir izveidojusies ar Ceļu policiju, jo mums tāpat sanāk sastapties ar cilvēkiem, kuri vada transportlīdzekli bez tiesībām vai reibumā."
Pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Guntis Vinteris tornī, no kura tiek novērota Saulkrastu peldvieta.
Visvairāk ir sadzīvisku ķildu vai palīdzības lūgumu
Raksturojot pašvaldības policijas ikdienu, I. Zaharāns atzīst, ka visbiežāk iedzīvotāji lūdz atrisināt pavisam vienkāršas sadzīves problēmas. "Piemēram, nesen kāda sieviete mums lūdza palīdzību iecelt gultā savu vīru invalīdu, kurš bija no tās izkritis, citi aicina palīgā pārvietot slimniekus no vienas vietas istabā uz otru.
Ir bijušas reizes, kad viens kaimiņš sūdzas par otru, jo viens ne tajā vietā izbēris granti un jaunā kaudze viņam ļoti nepatīk, vai kāds cits ziņo par kaimiņu, kurš ne tā apgriezis savu dzīvžogu.
Reizēm pat ir situācijas, kad pašvaldības policists no rīta ierodas kāda skolēna mājās un pamodina viņu, lai nenokavē skolu.
Taču visbiežāk mēs tiekam izsaukti uz ģimenes strīdiem. Diemžēl tie kādreiz aiziet tik tālu, ka jārisina jautājums par bērnu izņemšanu no ģimenes," saka I. Zaharāns.
Saprotams, ka Saulkrastu pašvaldības policijas darba ritmu ietekmē tas, ka daudzi iedzīvotāji pa dienu strādāt brauc uz Rīgu un citurieni un tikai vakarpusē atgriežas mājās. Tāpēc visbiežāk izsaukumi ir vēlākās vakara stundās, nedēļas nogalē un svētku dienās.
"Mums nav pārāk daudz izklaides vietu, bet sezonas laikā, protams, arī uz Saulkrastiem atbrauc cilvēki, kam patīk skaļi sevi izrādīt. Jau ikdienišķāku izdarību sekas ir izdemolētas autobusu pieturas, apskādētas pagalmos atstātās automašīnas, apzīmētas sienas," viņš piebilst.
Kā sevišķu gadījumu I. Zaharāns piemin aizpagājušajā gadā novērsto pašnāvības mēģinājumu. "Kāds cilvēks Saulkrastos bija ievērojis jaunu, nomāktu vīrieti, kurš pa telefonu kādam skaidrojis, ka ir gatavs aiziet no šīs pasaules. Kungs par dzirdēto paziņoja mums. Pašvaldības policijas patruļa paspēja laikā un brīdī, kad jaunais cilvēks tiešām gribēja padarīt sev galu, viņu apturēja. Vismaz nākamajā dienā pēc šī incidenta, kā uzzinājām, ar viņu viss bija kārtībā," saka I. Zaharāns un atgādina, ka lielākā daļa Saulkrastu policijas darbinieku ir vietējie iedzīvotāji. Tieši viņu darbošanās vislabāk iedzīvotājiem apliecina, ka pašvaldības policijas uzdevums nav viņus sodīt, bet gan palīdzēt risināt pat tīri sadzīviskas problēmas.
Čipēt suni ir lētāk, nekā maksāt sodus
Kā vienu no pašvaldības policijas pienākumiem I. Zaharāns piemin klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu. Tiek sekots līdzi arī tam, lai suņi būtu iezīmēti. "Esam iegādājušies īpašu čipu nolasītāju. Ja suns ir aizbēdzis no mājas, bet ir čipēts, mums ir viegli noskaidrot, kas ir suņa saimnieks, un uzaicinām viņu vest dzīvnieku uz mājām. Ja suns nav čipēts, tad policists nezina, kas ir tā saimnieks, un tādās reizēs suns parasti tiek nogādāts dzīvnieku patversmē "Mežvairogi", un tā atgūšana jau ir maksas pakalpojums.
Ir cilvēki, kuri domā, ka, ja reiz viņa sunim jau ir septiņi vai astoņi gadi, tad nav vērts tērēt naudu, to čipējot. Bet rezultātā, ja dzīvnieks ir devies brīvsolī un tiek notverts, saimniekam ir jāmaksā sods gan par to, ka dzīvnieks nav čipēts, gan par klaiņošanu un visbeidzot par uzturēšanos dzīvnieku patversmē. Tad jādomā, kas ir lētāk," jautā I. Zaharāns un atzīst, ka tā diemžēl ir visai ikdienišķa parādība.
Ar videokameru pret noteikumu pārkāpējiem
Pašvaldības policijas priekšnieks skaidro, ka vairākumam novada iedzīvotāju ir noslēgti līgumi par atkritumu apsaimniekošanu, taču novadam problēmas rada neliela daļa sava un kaimiņu novada vasarnieku. Ja ir panākts, lai pašu cilvēki negāztu sadzīves atkritumus mežos un kāpās, tad jāatzīst, ka Saulkrasti ir tranzītpilsēta, caur kuru ceļo kaimiņu novadu iedzīvotāji. Turklāt arī kaimiņu novados ir vasarnīcu kolonijas. Tad nu šo koloniju iemītnieki pa ceļam uz mājām pietur pie Saulkrastu atkritumu savākšanas vietām un atstāj savus gan šķiroto, gan nešķiroto atkritumu maisus.
Protams, tas ir labāk nekā, ja sadzīves atkritumi nonāktu dabā. Taču tad, kad, it īpaši nešķiroto, atkritumu maisi tiek pamesti Saulkrastos, tiem uzbrūk kaijas, vārnas, lapsas un šos maisus plucina, rezultātā rodas visai nepatīkama aina. Tāpēc pie šādām vietām turpmāk būs videokameras, kuras fiksēs faktu, kas cilvēkiem atgādinās, kur viņi atstājuši savus atkritumu maisus.
Sarunas noslēgumā I. Zaharāns atzīst, ka tas, vai pašvaldības policijas darbs ir vajadzīgs vai nav, vislabāk būtu jājautā pašiem novada iedzīvotājiem, bet viņu interesēs ir dzīvot drošā un sakārtotā vidē. "Taču pats galvenais, es jūtu, ka esam tas plecs, pret kuru nepieciešamības gadījumā var atspiesties katrs novada iedzīvotājs," teic I. Zaharāns.
