Ilgtspējīgas novada attīstības stratēģiju sākusi īstenot arī Olaine, kuras dome pagājušajā nedēļā rīkoja semināru par šo nebijušo notikumu pašvaldībā. "Stratēģija vajadzīga, lai plānotu investīcijas, vispārīgu attīstību novada teritorijā," pauž Olaines domes Attīstības nodaļas vadītājs Sergejs Kirilovs un skaidro, ka līdz 2009. gada novadu reformai, kad bijis Olaines pilsēta un Olaines pagasts, katrai teritorijai bijusi arī sava attīstības programma.
S. Kirilovs stāsta, ka stratēģijas izstrādē piedalīsies un savu viedokli paudīs domes darbinieki, zemju īpašnieki, iedzīvotāji, uzņēmēji un ikviens, kam rūp Olaines attīstība. Uzklausot viedokļus, tālāk tiks izvērtēts, kādi tad ir galvenie virzieni novada attīstībā.
Domes pārstāvis atzīst, ka Olaine jau vēsturiski ir uzņēmējdarbības un ražotāju pilsēta. "Pie mums atrodas uzņēmumi "Olainfarm" un "Biolars". Aizvien mūsu novadā darbību sāk jauni uzņēmēji." S. Kirilovs teic, ka tieši uzņēmējdarbība ir centrālā nozare Olainē un nākotnē tas varētu palikt nemainīgi, savukārt otrajā vietā varētu būt lauksaimniecība. "Mēs neesam vēsturiski tik bagāti kā, piemēram, Sigulda, tāpēc tūrisms varētu palikt trešajā vietā," ilgstošas stratēģijas plāna prioritātes ieskicē S. Kirilovs.
Kopš stājies spēkā Teritorijas attīstības plānošanas likums, pašvaldības aktīvi sākušas darbu pie novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas. To, kāpēc papildus novadu attīstības programmām nepieciešams ilgtspējīgs plāns, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Andris Eglītis.
"Pašvaldības attīstības programma ir dokuments, kurā pašvaldība nosaka savas prioritātes tuvāko septiņu gadu periodam un katras prioritātes īstenošanai paredz konkrētus investīciju projektus un darāmos darbus, savukārt ilgtspējīgas attīstības stratēģija tiek izstrādāta ilgākam periodam – līdz 25 gadiem. Šajā dokumentā tiek noteiktas un shematiski attēlotas nozīmīgākās teritorijas, attīstības prioritātes un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas," skaidro A. Eglītis.
Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ir aptuveni 10 lappušu gari dokumenti, savukārt attīstības programmu dokumenti var būt līdz pat 500 lappušu gari, tomēr abi ir cieši saistīti. "Konkrētas rīcības un investīcijas tiek plānotas attīstības programmā. Pašvaldību pieredze attīstības programmu īstenošanā ir ļoti atšķirīga, jo arī to ambīcijas ievērojami atšķiras."
Laika gaitā nianses izstrādātajos plānos var mainīt, taču tas aizņem vismaz trīs līdz sešus mēnešus laika, jo dokumentu aktualizēšana nevar notikt bez iedzīvotāju iesaistes. Savukārt attīstības programmas rīcības plānu, kur tiek iekļautas investīciju projektu idejas un darāmie darbi, var aktualizēt bez sabiedrības iesaistes, nepieciešams vien domes lēmums.
A. Eglītis arī informē, ka Teritorijas attīstības plānošanas likumā ir noteikts, ka visām pašvaldībām šādi dokumenti ir jāizstrādā līdz 2013. gada 31. decembrim.