Pamazām apgūstot atkritumu šķirošanas praksi, piemēram, nemetot plastmasas pudeles vienā atkritumu konteinerā kopā ar papīriem un stiklu, mēs iegūsim to, ka samazināsies atkritumu kalni pašreizējās atkritumu uzglabāšanas vietās, piemēram, Getliņos.
Protams, cilvēku ikdienas paradumi mainās pamazām, bet, ja vides apsaimniekotājs piedāvā kaut ko jaunu, tostarp, izvēršot šķiroto atkritumu laukumu tīklu vai atverot pieņemšanas punktus, kur atstāt nolietoto sadzīves un elektrotehniku, varbūt ir vērts pamēģināt aizgādāt tur savu veco datoru vai televizoru. Neviens taču vairs nebrīnās par ļaudīm, kas uz lielveikalu konteineriem nes izlietotās baterijas. Tieši otrādi – brīnās par cilvēkiem, kuri nakts melnumā stiepj uz tuvējo mežiņu savu veco ledusskapi.
Ādažu novadam pirmais šķiroto atkritumu pieņemšanas laukums
Tikai 15 minūtes pēc šķiroto atkritumu pieņemšanas laukuma atklāšanas pirmie apmeklētāji šurp atveda dažus vecus televizorus. Nākamajā dienā sāka pildīties nolietoto auto riepu konteiners.
Marta beigās svinīgi tika atklāts pirmais šķiroto atkritumu pieņemšanas laukums Ādažu novadā. Par šķiroto atkritumu pieņemšanas laukuma darbību rūpēsies vides apsaimniekošanas uzņēmums "Eco Baltia vide".
Laukumā ikviens Ādažu novada iedzīvotājs – pierādot Ādažu novada iedzīvotāja statusu vai uzrādot "Eco Baltia vide" klienta numuru – bez maksas varēs nodot 100 kilogramu lielgabarīta atkritumu, nevajadzīgās elektroiekārtas, piemēram, vecu televizoru, ledusskapi, nolietotu datortehniku, kā arī papīru, kartonu, stikla pudeles un burkas, skārdenes, koka iepakojumu, lampas, spuldzes, baterijas, akumulatorus un vienu komplektu vieglās automašīnas riepu gadā. Pēc Jaungada nosvinēšanas uz atkritumu šķirošanas laukumu varēs vest arī svētku eglītes un adventes vainagus.
Atbilstoši ekoloģiskajām prasībām atkritumu šķirošanas laukumā Kadagā izvietoti šķirošanas konteineri ar norādēm, kur un ko drīkst izmest. Turklāt atkritumus iedzīvotāji ar savu automašīnu var pievest līdz pat attiecīgajam konteineram.
Ādažu novada domes izpilddirektors Guntis Porietis stāsta, ka viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija atkritumu šķirošanas laukuma vietas izvēle. "Bija svarīgi atrast vietu, lai šāds laukums būtu ērti pieejams iedzīvotājiem, bet tajā pašā laikā viņiem netraucētu. Izvēli ierobežoja nosacījums, ka tam jāatrodas uz pašvaldības zemes, bet pašvaldībai brīvu zemes gabalu tikpat kā nav.
Kā pirmo vietu, kas būtu piemērota atkritumu šķirošanas laukuma izveidei, izvēlējāmies teritoriju Ādažu katlumājas tuvumā, taču iedzīvotāji šo variantu noraidīja, uzskatot, ka laukums degradēs dzīvojamo vidi. Taču laukuma izveidi mežā, bijušo Ādažu attīrīšanas iekārtu teritorijā Kadagā novadā, iedzīvotāji atbalstīja. Attīrīšanas iekārtas netika izmantotas jau desmit gadus, tāpēc tika nošauti divi zaķi reizē ‒ demontējot nederīgās attīrīšanas iekārtas, tika rekultivēta vide un iegūta droša vieta atkritumu šķirošanas laukumam," teic A. Porietis.
Izpilddirektors skaidro, ka, lai arī tādi atkritumi kā izlietotās baterijas un akumulatori laukumā tiek uzglabāti īpašos konteineros, šeit tie atrodas uz izolētas betona pamatnes, un tas izslēdz jebkādu iespēju, ka piesārņojums, ja tāds rastos, varētu nokļūt gruntsūdeņos. Trešais drošības elements ir žogs, kas apjož visu 700 kvadrātmetrus plašo šķiroto atkritumu pieņemšanas laukuma teritoriju.
Šopavasar Ādažu centrā sākta Gaujas ielas rekonstrukcija. Zeme, kas tiek izņemta no brauktuves pamatnes, tiek vesta uz mežu blakus atkritumu šķirošanas laukumam. Šeit taps BMX riteņbraukšanas trase.
"Jaunie cilvēki redzēs, ka tepat blakus darbojas objekts, kur novada iedzīvotāji var atvest un nodot nederīgās sadzīves lietas un vecās riepas, kuras reizēm vienkārši tika izmestas mežā. Tas noteikti pozitīvi ietekmēs viņu attieksmi pret savu apkārtni. Ieguvēji būs arī komunālā dienesta ļaudis, jo, cerams, viņiem vairs nebūs pa mežiem un krūmiem tik daudz jālasa iedzīvotāju izmestās drazas," uzskata A. Porietis.
Šķiroto atkritumu laukumā drošāk nekā pie mājas
Ko iedzīvotājiem dod šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumi, un vai vietas, kur vienkopus tiek savākta gan nolietota elektrotehnika, gan halogēnās spuldzes, veci akumulatori, eļļas, stikls, papīrs, plastmasa un daudz kas cits, nerada apdraudējumu videi?
Vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" direktors Jānis Aizbalts skaidro, ka Pierīgā vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" pārraudzībā darbojas divi šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumi. Vēsturiski pirmais jau pusotru gadu darbojas Stopiņu novadā, Rumbulā, Getliņu ielā 5, bet nesen tika atklāts vēl viens ‒ Ādažu novada Kadagā. Tas pieder Ādažu novada pašvaldībai, bet laukuma apsaimniekošanu nodrošina uzņēmums "Eco Baltia vide".
J. Aizbalts uzskata, ka šķiroto atkritumu pieņemšanas laukums visupirms jau ir papildu ērtības iedzīvotājiem – iespēja nodot visdažādākos sadzīvē radušos atkritumus, lai nevajadzētu meklēt nelegālas iespējas atbrīvoties no liekajām mantām.
"Protams, tas ir salīdzinoši jauns piedāvājums, tāpēc iedzīvotājiem vēl jāiemācas to izmantot. Ja līdz šim veco dīvānu, ledusskapi vai remontdarbu pārpalikumus iedzīvotāji mēdza atstāt pie atkritumu konteinera mājas tuvumā, tagad šos lielgabarīta atkritumus var nodot šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā.
Bieži pie atkritumu konteineriem mētājās arī nolietotās sadzīves elektroiekārtas. Vieni tās tur atstāja, citi centās izjaukt. Taču jāatceras, ka neprasmīgi izjauktas elektroiekārtas var radīt reālu apdraudējumu gan videi, gan cilvēkiem. Tāpēc šādu priekšmetu nogādāšana uz šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu būs ieguvums visiem," teic J. Aizbalts.
Tāpat viņš uzsver, ka atkritumu apsaimniekotāji cenšas iedzīvotājus informēt par visām iespējām, kādas vien pastāv, lai atkritumus, tajā skaitā lielgabarīta, varētu pienācīgi nodot pārstrādei. Piemēram, uz laukumu Stopiņu novadā regulāri tiek vesta nolietotā elektrotehnika un riepas, cilvēki labprāt izmanto iespēju nodot stiklu un citu izlietoto iepakojumu.
"Iedzīvotājiem arī nevajadzētu baidīties, ja pašvaldība ierosina izveidot šādu šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu iedzīvotājiem ērti pieejamā vietā. Tie ir mūsdienīgi iekārtoti, ērti pieejami, sakopti un vides drošības prasībām atbilstoši. Tie nerada nekādu apdraudējumu, jo viss tiek savākts un līdz nodošanai pārstrādei uzglabāts atbilstoši vides drošības normatīvu prasībām," skaidro J. Aizbalts.
Mērķis – nostiprināt interesi par atkritumu šķirošanu
Atkritumu apsaimniekošana, kuras redzamākā daļa ir šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumi un vietas, kur pašvaldībās izvietoti šķiroto atkritumu konteineri, ir arī valsts vides politikas daļa.
Kā "Rīgas un Apriņķa Avīzei" skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece, Latvijai ir saistoši Eiropas Savienības 2020. gada mērķi nodrošināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju (izņemot enerģijas reģenerāciju un atkritumu pārstrādi materiālos, kurus paredzēts izmantot kā degvielu) 50 % apjomā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma.
Runājot par Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionu, K. Kļavniece uzsvēra tā būtiskāko iezīmi – tas aptver ne tikai Rīgas reģiona novadus, bet arī Rīgu. Rīgā tiek radīta lielākā daļa sadzīves atkritumu, kuri tiek apglabāti Rīgas pilsētai un Stopiņu novadam piederošajā poligonā "Getliņi". Citos atkritumu apsaimniekošanas reģionos poligons un to apsaimniekojošais uzņēmums ir visu attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību īpašumā. Reģionā radītie sadzīves atkritumi, kuri netiek sagatavoti pārstrādei vai pārstrādāti, tiek apglabāti Getliņu poligonā.
"Kopumā var uzskatīt, ka Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā ir veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem, un sadarbība starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju būtiski neatšķiras no sadarbības citos atkritumu apsaimniekošanas reģionos. Praktiski visās pašvaldībās ir izraudzīti atkritumu apsaimniekošanas komersanti vai arī pašvaldības ir uzsākušas attiecīgos procesus.
Lai veicinātu atkritumu šķirošanu, pašvaldība, slēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, var izvērtēt noslēgtā līguma izpildes efektivitāti un veicināt atkritumu apsaimniekotā ieinteresētību atkritumu dalītās vākšanas un šķirošanas attīstībā," sacīja VARAM pārstāve.
Tā kā, ceļojot pa Pierīgu, radies iespaids, ka viens no atkritumu veidiem, kas rada visvairāk problēmu iedzīvotājiem, ir nolietotās autoriepas, kuras reizēm vienkārši tiek izmestas mežā, krūmos u.tml., ir radies jautājums, kādi risinājumi šajā ziņā tiek meklēti valsts mērogā.
K. Kļaveniece skaidroja, ka, lai veicinātu visu nolietoto riepu savākšanu un apsaimniekošanu, VARAM ir paredzējusi izvērtēt vairākus rīcības virzienus, tajā skaitā iespēju, ka videi kaitīgo atkritumu apsaimniekotāja izveidotā riepu savākšanas punkta atteikšanās pieņemt riepas var būt iemesls līguma laušanai par tiesībām piešķirt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa.
No šā gada 1. janvāra par visu veidu transportlīdzekļu riepām ir jāmaksā dabas resursu nodoklis – 0,66 eiro/kg (660 eiro/t). Personas var saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas, ja tās nodrošina normatīvajos aktos noteiktos riepu savākšanas un pārstrādes apjomu izpildi vai ir noslēgušas līgumus ar videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotāju.
Riepu apsaimniekošanu šobrīd nodrošina SIA "Nordic Recycling", SIA "Riepu bloki", AS "Latvijas Zaļais elektrons", AS "Latvijas Zaļais punkts", SIA "Zaļais centrs", SIA "Zaļā josta". 2016. gadā valstī bija 159 nolietotu riepu savākšanas vai pieņemšanas vietas.
Gan vides apsaimniekotāji, gan arī paši iedzīvotāji, runājot par atkritumu šķirošanu, allaž ir uzsvēruši vides izglītības nozīmi. Arī K. Kļaveniece, paužot VARAM viedokli, bilda, ka par iedzīvotāju informēšanu atkritumu apsaimniekošanas jautājumos vispirms ir atbildīga pašvaldība. Atkritumu šķirošanas pasākumi aktīvi tiek īstenoti pirmsskolas izglītības iestādēs, stāstot bērniem par atkritumu šķirošanu, bieži notiek arī dažādas kampaņas, ko rīko tādi ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi kā "Zaļais punkts", "Zaļā josta" un citi.
Arī VARAM 2017. gada pirmajā pusgadā plānojusi īstenot informatīvu un izglītojošu kampaņu par atkritumu dalītās savākšanas sistēmas sniegtajām iespējām Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi veicinot ES fondu ieguldījumu atdevi un sasniegto rezultātu ilgtermiņa ietekmi.
Šķiroto atkritumu laukumi Pierīgā:
