Priecāties gan pagaidām ir pāragri, jo publiskajai apspriešanai piedāvātais veloceļa trasējuma izvietojums vēl tiks precizēts, kā arī tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums par tā ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Piejūras dabas parks", vēsta portāls "Carnikava.lv".
Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka veloceļa publiskā apspriešana notika no no 8. jūnija līdz 10. jūlijam, savukārt būvniecības ieceres prezentācijas pasākums notika 21. jūnijā, pulcējot aptuveni 30 novada iedzīvotāju un citu interesentu. Lielākoties visi sanākušie bija par veloceliņa būvniecību kopumā, tomēr bija daudz ierosinājumu, kā mainīt publiskajai apspriešanai piedāvātā veloceļa provizorisko maršrutu.
Kopumā publiskās apspriešanas laikā Carnikavas novada domē tika saņemtas 312 aptaujas lapas, no tām 304 aptaujas lapās tika izteikts atbalsts veloceļa būvniecības iecerei, bet astoņās publiskās apspriešanas dalībnieki šo ieceri noraidīja.
Kā galvenie iemesli, atbalstot veloceļa būvniecības ieceri, aptaujas lapās tika minēts, ka veloceļš papildinās un uzlabos apkārtējās vides vizuālo tēlu, nodrošinās jaunas darbavietas, sekmēs velosporta attīstību novadā, veicinās drošu pārvietošanos pa novada teritoriju, uzlabos pakalpojuma biznesa attīstību, nodrošinās ērtu nokļūšanu līdz Rīgai vai Saulkrastiem, kā arī ļaus vieglāk apkopt un uzturēt kārtībā dabas parku "Piejūra".
Savukārt kā galvenie iemesli veloceļa būvniecības ieceres noraidīšanai aptaujas anketās tika minēts, ka netiek atbalstīts šāds veloceļš ar asfaltbetona segumu, jo Garciema pludmalē zudīs unikālā meža noskaņa, pasliktināsies vides stāvoklis Carnikavas novadā, vēl vairāk tiks noslogotas kāpas, pa trīs metrus platu veloceliņu pārvietosies arī motorizētie transporta līdzekļi.
Tāpat aptaujas lapās tika norādīti vairāki priekšlikumi. Piemēram, nevirzīt veloceliņu pa Gaujas ciema palienes pļavām, būvēt veloceliņu gar autoceļu P1 un pēc tam izveidot promenādes ceļus uz pludmali no katra ciema teritorijas, pēc veloceliņa trasējuma gala varianta noteikšanas veikt atkārotu būvniecības ieceres publisko apspriešanu, kā arī izveidot ekspertu darba grupu, kuras uzdevums būtu noteikt trasējuma gala risinājumu.