Kā stāsta vietējā iedzīvotāja Andra Bērziņa, par bērnu laukumiņa nepieciešamību atskārta jau pirms septiņiem gadiem. Toreiz aizvien vairāk cilvēku par patstāvīgo dzīvesvietu izvēlējās tieši Egļupi, kur skaista apkārtne, svaigs gaiss, tīrs avota ūdens, mežā sastopami vairāki aizsargājami augu veidi.
"Viss bija ļoti jauki, tikai bija skaidrs, ka šai vietai trūkst īsta saimnieka," uzsvēra A. Bērziņa, kura ir arī kooperatīva "Draudzība" pilnvarotā persona juridiskajos jautājumos.
Kā pastāstīja egļupiete, šai vietai paveicies, ka tajā dzīvo entuziasma pilni cilvēki, kuri savu apkaimi kopj un rūpējās par tās izaugsmi. "Ar gadiem daudz kas ir izdarīts, tomēr doma par bērnu laukumu, par vietu, kur mazajiem beidzot būtu iespēja spēlēties, mani nepameta. Ideja bija skaidra, tikai nebija pārliecības, kā to realizēt. Pagājušā gada nogalē es nolēmu vērsties pēc palīdzības Inčukalna novada domē, iesniedzu pieteikumu, kurā lūdzu rast iespēju nodrošināt Egļupes bērniem transportu uz novada skolām, kā arī izveidot bērnu rotaļu laukumu," stāstīja A. Bērziņa.
Iedzīvotājas rūpes nepalika veltas, finanšu komiteja un tālāk arī dome lēma, ka bērnu laukumiņam Egļupē jābūt, bet par transportu no 1. septembra skolēniem tiks lemts augusta sēdē. "Vienīgais nosacījums bija, ka mums pašiem Egļupē ir jāatrod vieta, kur laukumiņš varētu būt, kā arī jāsagatavo vieta tiktāl, lai atliktu tikai izvietot rotaļu laukumiņu, kuru sarūpēja dome," piebilda A. Bērziņa.
Daudz variantu par vietu iedzīvotājiem nebija, jo brīvas zemes Egļupē bijis maz. Izvēlētā vieta ar pašu pūlēm tika labiekārtota, no virskārtas noņemtajiem velēniem tika izveidots kalniņš, kuru ziemā bērni noteikti izmantos kā slīdkalniņu. "Mana draudzene ir ainavu dizainere, viņa mums palīdzēja ar padomiem par vides iekārtošanu. Iedzīvotāji paši nesa stādus, paši stādīja. Ja sākumā iedzīvotāji uz šīm aktivitātēm skatījās ar neuzticību, tad ar laiku pašaizliedzīgi darīja visu, kas nepieciešams, lai laukumiņa apkārtne būtu pēc iespējas sakoptāka un estētiskāka. Kad iekārtošanas darbi noslēdzās, atveda un uzstādīja arī pašu bērnu laukumu. Tagad mums ir ļoti jauka vieta, kur mazie var spēlēties," ar lepnumu uzsvēra egļupiete.
A. Bērziņa ir gandarīta un pateicīga visiem, kuri iesaistījās darbos. "Esmu pateicīga domei un it īpaši priekšsēdētājam Arvīdam Blauam, izpilddirektoram Oskaram Kalniņam un deputātam Ivo Bernatam, kuri ļoti rūpīgi sekoja līdzi, lai visi darbi noritētu labākajā kvalitātē un laukumiņš būtu pēc iespējas labāks. Mūsu gadījums apstiprina, ka ir jāiet un jārunā, un dzirdīgas ausis atradīsies vienmēr. Mūsu novads ir liels, un domes vadība ne vienmēr zina patiesās iedzīvotāju vēlmes. Tāpēc mums pašiem ir jāiet un jāsaka."
Līdz ar paveiktajiem darbiem A. Bērziņa kaļ jaunus plānus. Viņa uzskata, ka arī jauniešiem ir jābūt vietai, kur atpūsties, visdrīzāk – pasportot, lai viņiem nebūtu vēlme uzturēties mazo bērnu rotaļu laukumā, lai arī viņiem būtu skaists un lietderīgs laukums.