– Salaspils novadā pašlaik mīt vairāk nekā 23 tūkstoši iedzīvotāju. Kas novadu padara pievilcīgu tā iedzīvotājiem?
– Interesi par Salaspili pirmām kārtām nosaka Rīgas tuvums un izcila satiksme ar galvaspilsētu. Lai nokļūtu Rīgas centrā, pietiek ar pusstundu. Mūsdienu mobilajiem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi.
Vēl viens no Salaspils magnētiem ir nekustamo īpašumu un mājokļu īres cenas. Pēdējos gados gan tās ir salīdzināmas ar Ķengaragu vai citām Rīgas priekšpilsētām un noīrēt dzīvokli Salaspilī nav viegli. Taču vietējā kultūras dzīve un iespēja atrasties dabas tuvumā ir priekšrocības, kādu nav daudzām Rīgas priekšpilsētām.
Sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu esam apguvuši zemes gabalus aiz hidroelektrostacijas dambja, rekultivējot vidi un izveidojot atpūtas vietu. Pērn sadarbībā ar "Latvenergo" pabeidzām labiekārtot modernu pludmali. Ir pagājuši jau 42 gadi, kopš Daugavas krasti tika radikāli izmainīti, bet rētas dabā un cilvēku prātos tikai nupat sākušas sadzīt – Salaspils iedzīvotāji tikai tagad sāk atgriezties pie Daugavas ūdeņiem.
Divās vidusskolās, sporta, kā arī mūzikas skolā spējam piedāvāt kvalitatīvu standarta un interešu izglītību. Esam ceļā uz kvalitatīvas sporta un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras izveidošanu. Mums ir jauna sporta halle, un šopavasar ceram atklāt peldbaseinu. Līdz ar peldbaseinu papildu jaunas telpas iegūs arī Salaspils 1. vidusskola, jo klāt nāks vieta apmēram 350 skolēniem.
Novadā ir seši bērnudārzi. Lai mazinātu rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm, tiek projektēts vēl viens Salaspils centrālajā daļā.
– Ko Salaspils novads ir ieguvis, darbojoties Pierīgas pašvaldību apvienībā?
– Patiesībā jau mēs, vairākas Pierīgas pašvaldības, jeb donoru novadi nebijām pirmie, kas nosacīti atšķēlās no pārējām 118 pašvaldībām. Šo apvienību uztveru kā lobija organizāciju. Protams, ne jau vienmēr mūsu teiktais tiek ņemts vērā, bet mēs nevaram atļauties nepaust savu nostāju un nerunāt par tām specifiskajām problēmām, ar kurām saskaras Pierīgas pašvaldību iedzīvotāji.
Vienmēr esmu teicis, ka pašreizējie 118 novadi ir ļoti atšķirīgi. Ir novadi ar lielām teritorijām, kuros ir vairāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju, un kādi 40 novadi, kuros nav pat četru tūkstošu.
Uzskatu, ka valsts līmenī pašvaldībām, kuras ir labākā situācijā, jābūt solidārām ar novadiem, kas nav tik pārtikuši. Pašlaik Pierīga ir vieta, kur saplūst cilvēki, kas pārceļas no perifērijas uz to valsts daļu, kur var atrast darbu un labāk nopelnīt. Šo procesu īsti ietekmēt nav iespējams.
Manuprāt, realitāte ir nākamā administratīvi teritoriālā reforma. Pašvaldību profesionāļi to apzinās, bet, tā kā pārmaiņas skars lielu daļu politiķu un ierēdniecību, situācija nav patīkama nedz tiem, kuri reformu varētu veikt, nedz tiem, kurus tā skars. Taču citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka pašvaldībām jābūt lielākām un spēcīgākām.
– Kā Salaspils novadam veicas ar ražošanas piesaistīšanu?
– Lielāko daļu – apmēram 80 procentus – pašvaldības budžeta veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un pie pastāvošās nodokļu sistēmas novadam pietiek ar bagātiem iedzīvotājiem.
Ja uz novada domi atnāk kāds investors un saka: "Esmu gatavs investēt jūsu novadā, bet ko jūs man varētu dot pretī?", īsti neko atbildēt nevaru. Normāli būtu, ja pašvaldība varētu sarēķināt ieguvumus budžetā no šādas investīcijas, paredzot, cik vajadzēs ieguldīt, piemēram, ceļa izbūvē līdz iespējamajai ražotnei. Bet pie pašreizējās nodokļu sistēmas tas nav iespējams. Turklāt Pierīgā, kur ir mobils darbaspēks, nav zināms, vai tie būs vietējie iedzīvotāji, kas strādās jaunajā uzņēmumā.
Māris Kučinskis, pirms viņš vēl nebija kļuvis par valdības vadītāju, rosināja šo situāciju risināt ar speciāla fonda palīdzību, lai pašvaldība varētu saņemt finansējumu, ja tā veic investīcijas ražošanu atbalstošā projektā. Līdz šim brīdim tāda fonda nav. Ir priekšlikumi par kaut kādu daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa pārdali par labu pašvaldībām, bet arī tas pagaidām ir kaut kas nekonkrēts.
– Vai saskatāt labumu, ko dos jaunā dzelzceļa "Rail Baltica" kravu termināļa būve novada teritorijā?
– Teorētiski "Rail Baltica" ir mūsu iespēja. Novads uzņemsies slogu kā vieta, kur atradīsies multimodālais terminālis, kur savienosies Eiropas un Krievijas standartu platuma sliedes. Tā faktiski būs liela sauszemes osta zonā starp Rīgas apvedceļu Tallinas virzienā un Rīgas–Ogres autoceļu, tikai kuģu vietā būs vilcieni. Vai, pastāvot esošajai likumdošanas bāzei, izjutīsim ekonomisko uzrāvienu, nezinu. No otras puses, skaidrs, ka tur būs pieci tūkstoši jaunu darbavietu.
– Kā jūsu pārstāvētajam "Vienotības" sarakstam veicies ar priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu?
– Vispirms lepojamies ar to, ka ir panāktas izmaiņas sociālajās programmās, ieviešot jaunu programmu "Trešais bērns par brīvu". Piemēram, ja ģimenē ir piedzimis trešais bērns, viņam bez rindas atradīsies vieta kādā no pašvaldības bērnudārziem. Arī par viņa ēdināšanu maksā pašvaldība.
Ir uzcelta sporta halle ar trim zālēm. Ir izveidota arī sporta klubu atbalsta sistēma. Salaspils sporta skolas kapacitāte ir ierobežota, liekot uzsvaru uz vieglatlētiku un rokasbumbu. Taču cilvēki grib spēlēt futbolu, basketbolu un darīt daudz ko citu. Tāpēc novads, atbilstoši interešu izglītības nosacījumiem, finansiāli atbalsta 19 sporta klubus, maksājot sešus eiro mēnesī par katru bērnu, kurš darbojas kādā no tiem. Atbilstoši novada saistošajiem noteikumiem, atbalstām arī individuālos sportistus.
Pateicoties domes priekšsēdētāja vietnieces sociālajos jautājumos Maldas Caunes rūpēm, darbojas trenažieru zāle cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Manuprāt, tā ir nobriedušas sabiedrības pazīme, ja spējam palīdzēt šādiem cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Atbalstām arī bērnu interešu izglītību. Vecākiem, kuri bērnus sūta, piemēram, deju vai citos pulciņos, ir iespēja reizi gadā, iesniedzot čekus, saņemt kompensāciju 54 eiro par deviņiem mēnešiem.
Jau pieminēju nākamo lielāko projektu Salaspils centrā – Ceru ielu un peldbaseinu. Gada pirmajā pusē sāksim gan morāli, gan fiziski novecojušā kultūras nama "Enerģētiķis" rekonstrukciju. Tā būs moderna kultūras iestāde ar skatuvi un zāli, kurā būs 600 skatītāju sēdvietas, – Salaspils novada dāvana valstij simtgadē. Divos gados ēkā ieguldīsim piecus miljonus eiro. Tas būs sava veida Vidzemes koncertzāles līdzinieks Pierīgā.
– Ko sagaidāt no nākamajām pašvaldību vēlēšanām kā partijas "Vienotība" valdes loceklis?
– "Vienotība" ir partija, kas aizstāv visai Eiropai kopīgas vērtības, ne tikai iespēju saņemt naudu no Eiropas fondiem. Skaidrs, ka mums ir daudz labākas izredzes attīstīties spēcīga Eiropas valstu bloka ietvarā, bet tas, protams, nav būtiskākais jautājums pašvaldību vēlēšanu laikā.
Mūsu gadījumā lielāka nozīme ir profesionalitātei, jo tu vari runāt, cik gribi, bet vēlētāji redz izdarīto un novērtē, kā bija pirms tam un kā ir tagad. Vai tas šoreiz būs pietiekams arguments, nezinu. Runām par to, ka politiķi ir atrāvušies no tautas, īstu pamatu neredzu, jo pašvaldībā tas vispār nav iespējams.
Nezinu arī, vai pēc vēlēšanām uz vietējās politiskās skatuves parādīsies jauni spēki. Labprāt diskutētu ar jebkuru jaunu cilvēku, kurš grib sevi pieteikt kā pašvaldības politiķis. Taču baidos, ka šoreiz uzsvars netiks likts uz viedokļu vai profesionalitātes konkurenci, drīzāk pirms vēlēšanām ies vaļā "troļļošana", pārnesot lielās politikas paradumus pašvaldību līmenī.