Tā tiek piesārņoti ne tikai ezeri, bet arī augsne un citas saistītās ūdenstilpes – Juglas ezers, Ķīšezers, Mīlgrāvis, Daugava un arī Baltijas jūra.
Lielā un Mazā Baltezera krastos ir vairākas ražotnes, kā arī privātmāju ciemati, kuros kopā dzīvo aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Tā ir ne tikai atpūtas vieta, bet arī vērtīga saldūdens krātuve, no kuras tiek iegūts dzeramais ūdens Ādažu, Garkalnes un Rīgas iedzīvotājiem.
Lai kaut ko darītu lietas labā, spēkus apvienojušas Ādažu un Garkalnes pašvaldības: ir paredzēts ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem izveidot kārtīgu kanalizācijas sistēmu mikrorajoniem ap Lielo un Mazo Baltezeru.
Kā zina stāstīt dabas draugs Māris Olte, tad pašlaik pasaulē viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par to, kā savākt sīkos punktveida piesārņojumus, piemēram, atsevišķu ražotāju, mājsaimniecību un citus, iekļaujot tos vienotā sistēmā, lai nekur vairs nebūtu nekontrolētu notekūdeņu. "Galvenais ir savākt tos visus vienā sistēmā. Ko darīt ar šiem notekūdeņiem tālāk, tas jau ir nākamais jautājums," skaidro M. Olte.
Tādēļ 2009. gada nogalē tika nodibināta SIA "Garkalnes ūdens", kurā darbojās Ādažu un Garkalnes pašvaldības. Uzņēmumam izdevās iegūt Vides un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu, kas ļaus izbūvēt pašteces kanalizācijas tīklu, 37 jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas ar jaunu elektrības pieslēgumu, jaunus kanalizācijas spiedvadus un vakuuma kanalizācijas sistēmu Bukultos, vēsta portāls Garkalnes pašvaldība.
"Garkalnes ziņu" sižets par vērienīgo projektu: